RĪGA, 28. janvāris — Sputnik. Augošas ekonomikas apstākļos enerģijas patēriņam ir jāpieaug, taču statistika liecina par pretējo, raksta Dienas Bizness.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka sākot no 1991. gada kopējais elektroenerģijas patēriņš valstī krities par 1531 GW/h, jeb par 19%. Pat fakts, ka privātais sektors tērē nedaudz vairāk, nav spējis mainīt vispārējo tendenci — elektroenerģijas patēriņa samazināšanos.
"Lattelecom tet" enerģētiskā tirgus eksperts Reinis Āboltiņš paskaidroja, ka IKP pieauguma apstākļos kopējam enerģijas patēriņam vajadzētu pieaugt. Taču kolerācija kļūst mazāk manāma, ja tiek sperti soļi energoefektivitātes celšanai. Gan valsts sektora pārstāvji, rūpniecības uzņēmumi, gan privātpersonas ir spiestas veikt pasākumus elektrības racionālam parētiņa, rūpējoties par enerģijas ekonomiju ar mērķi samazinat izdevumus.
Pie tam, pēc Augstsprieguma tīkls rīcībā esošas informācijas, 2017. gadā Latvijā elektroenerģijas ražošanas apjoms pieaudzis par 18% salīdzinājumā ar 2016. gadu. Tas ļāvis nodrošināt valsts vajadzības par 101%: elektroenerģijas patēriņš Latvijā pērn sastādīja 7,28 miljonus MW/h, bet ražošanas apjoms — 7,34 mlj. MW/h. Elektroenerģijas ražošanas jomā līdera pozīcijas ieņēma Latvijas HES (+74%).
Pēc Latvenergo datiem, Latvija patlaban ir lielākais elektroenerģijas eksportētājs Baltijas valstīs. Latvijas elektrības galvenais importētājs ir Lietuva: piegādes apjoms republikā līdzinās Latvijā patērētās elektroenerģijas apjomam. Savukārt Latvijas un Igaunijas saslēguma vidējā slodze pērn samazinājās par 13% salīdzinājumā ar 2016. gadu un sastādīja 54%.
No 2025. gada Baltijas valstis iecerējušas atslēgties no elektroenerģijas loka BRILL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva) ar mērķi sasniegt enerģētisko neatkarību. Plānots, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārraides līnijas tiks sinhronizētas ar Eiropas Savienības energotīkliem. Aizvadītajā nedēļā Lietuva aicināja paātrināt sinhronizācijas procesu, jo Krievija it kā varot izmantot Baltijas valstu atkarību no kopējās energosistēmas kā "sociālās, politiskās un ekonomiskās šantāžas līdzekli".
