RĪGA, 28. janvāris — Sputnik. Baltic International Bank "Latvijas barometrs" janvāra pētījums liecina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju skeptiski vērtē valsts perspektīvas tuvākajā laikā sasniegt Eiropas vidējo līmeni ekonomikas rādītāju ziņā, vēsta Grani.lv.
Tikai 1% respondentu uzskata, ka Latvija spētu piecu gadu laikā sasniegt vidējo Eiropas līmeni no iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma, algu, darba atdeves un citu ekonomisko rādītāju ziņā. Savukārt 8% uzskata, ka Latvija tiks gala ar uzdevumu 6 gadu laikā, 18% domā, ka valstij pietiks ar 16-20 gadiem.
22% aptaujāto nav noskaņoti tik optimistiski — pēc viņu domām, 20 gadu laikā Latvija nespēs sasniegt vidējos ES rādītājus, 21% uzskata, ka šis mērķis vispār ir nesasniedzams.
Turklāt lielākā daļa aptaujāto — 58% uzskata, ka Latvijas ekonomikas galvenais uzdevums ir iedzīvotāju labklājības uzlabošana, 42% paziņoja, ka pats galvenais ir bezdarba līmeņa samazināšanās, bet 38% pauda, ka nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbību valstī.
Aptaujas ietvaros Latvijas iedzīvotāji atbildēja arī uz jautājumu par to, kas būtu jādara, lai Latvijas ekonomika attīstos sekmīgāk. 53% respondentu informēja, ka ekonomikas attīstībai vajadzētu samazināt nodokļus ražošanas uzņēmumiem, 51% respondentu atzīmēja, ka nepieciešams valsts atbalsts mazajiem un vidējiem ražotājiem.
33% aptaujāto uzskata, ka valsts ekonomisko izaugsmi varētu sekmēt zinātnes un jauno tehnoloģiju attīstību, bet 27% domā, ka vajadzētu noteikt rūpniecības prioritārās nozares.
Iepriekš vēstīts, ka 2016. gadā tikai 2% Latvijas iedzīvotāji pozitīvi novērtēja valsts ekonomiku, bet 53% ekonomisko situāciju vērtēja pesimistiski. Arī pirms diviem Latvijas iedzīvotāji pauda uzskatu, ka valstij vajadzētu izveidot labi apmaksātas darba vietas, samazināt un sakārtot nodokļus, palielināt minimālo algu un attīstīt ražošanu.
Tomēr aizvadīto 2017. gadu Latvijas iedzīvotāji uzskatīja par sekmīgāku nekā agrākie pieci gadi. Swedbank ģimenes budžeta pētījums apliecināja, ka 2017. gadā 30% valsts iedzīvotāji bijuši apmierināti ar savu finansiālo stāvokli. Par līdzekļu trūkumu lielākoties nesūdzas ekonomiski aktīvi cilvēki vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kā arī privātā sektora darbinieki.
Kopējo ienākumu pieaugumu ģimenē atzīmēja 37% pētījuma dalībnieku, 22% informēja par pozitīvām pārmaiņām darba vietā, 21% aptaujāto atzīmēja, ka viņiem parādījusies iespēja izvilkt no vienas algas līdz nākamajai.
Tikai 20% respondentu pauda atklātu neapmierinātību ar savu ekonomisko stāvokli.
