RĪGA, 9. janvāris — Sputnik. Situācija ES ekonomikā ir labāka nekā jebkad, vēsta Norvēģijas laikraksts Aftenposten. Pilns raksta tulkojums publicēts portālā InoSMI.
"Tikai pirms dažiem gadiem daudzi uzskatīja, ka Eiropa ir nolādēta. Runāja, ka ekonomikā ir kaut kas strukturāli nepareizs, kas kavē izaugsmi. Tagad mēs redzam, ka šī analīze bija kļūdaina. Izaugsme ir laba, bezdarbs strauji samazinās. Un Eiropa nav sabrukusi," — skaidro Haralds Andreasens Sparebank 1 Markets galvenais ekonomists.
Stabils pieaugums
Pagājušajā gadā visu ES un EFTA valstu ekonomika pieauga par 1% vai vairāk. Pirmo reizi kopš 2007. gada 1. ceturkšņa 31 valsts ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, ko apliecina Eurostat dati skaitļi.
Vācijā optimisms ekonomikā 2017. gada rudenī sasniedzis augstākos līmeņus kopš mūra krišanas. IFO, aģentūra, kas analizē Vācijas uzņēmumu noskaņojumu, izjuta īstas problēmas, meklējot jaunus slavējošus vārdus savos ikmēneša pārskatos.
Pērnā gada jūnijā noskaņojums tika aprakstīts kā "eiforija", taču kopš tiem laikiem optimisms turpina pieaugt.
"Vācijas ekonomika svin tā, it kā katra diena tai būtu pēdējā," — novembrī atzīmēja Karstens Bržeski, ING bankas galvenais ekonomists.
Viņš norāda, ka optimismu valstī nav sagrāvusi pat nestabilitāte vācu politikā.
"Pašreizējā situācija Vācijā teicami ilustrē fenomenu, kurš visu gadu bijis raksturīgs visai eirozonai. Augošā uzticība un izaugsme iet roku rokā ar politisko nedrošību un nestabilitāti," — saka Bržeski.
Būtisku kāpumu 2017. gadā piedzīvoja arī Vācijas kaimiņiene Francija.
Kopumā rūpniecības aktivitāte eirozonā ir augstākā kopš statistikas datu apkopošanas sākuma 1997. gadā. To apstiprināja ikmēneša PMI indekss par decembri, kas tika publicēts otrdien.
Bezdarba līmenis samazinās
Spēcīgās izaugsmes rezultātā Eiropas Centrālā banka bija spiesta grozīt attīstības prognozi eirozonā. Pašlaik izskatās, ka 2017. gads būs labākais kopš finanšu krīzes sākuma, IKP pieaugums sasniedzis 2,4%, turklāt tas ir lielāks nekā ASV un Lielbritānijā pēc OECD prognozēm.
Turklāt bezdarba līmenis, kas eirozonai sagādājis lielākās galvassāpes kopš finanšu krīzes sākuma, arvien samazinās. Vissliktākajā – 2013. gadā tas pārsniedza 12%. Pašlaik bezdarba līmenis ir 8,8%.
Tomēr pastāv lielas atšķirības starp valstīm. Spānijā bezdarbs joprojām pārsniedz 15%, Grieķijā – 20%. Vienlaikus bezdarba līmenis Vācijā ir 3,6%, tas ir zemākais līmenis kopš valsts austrumu un rietumu apvienošanas.
"Viena no lielākajām Vācijas problēmām ir darbaspēka trūkums. Valstī ir rekordliels vakanču skaits," — saka Andreasens.
Cenu kāpums un finanšu burbuļi
Dalībvalstis Eiropas austrumos arī piedzīvo veiksmīgu laiku, lai arī dažās valstīs izskanējuši brīdinājumi par strauju cenu kāpumu un finanšu burbuļiem.
Straujākais pieaugums bija vērojams Rumānijā, kur ekonomika gada laikā pieauga par 8,6%. "Rumānija nav Ķīna. Skaidrs, ka šis pieaugums nav stabils," — pauž Jonuts Dumiru (Ionut Dumitru), kurš vada Rumānijas fiskālo padomi – ekspertu padomi, kas kontrolē valsts ekonomikas stāvokli.
Čehijā spēcīgais algu un mājokļu cenu pieaugums noveda pie tā, ka Centrālā Banka 2017. gada laikā divreiz paaugstināja noguldījumu procentus. Bezdarbs valstī ir rekordzems — 2,7%.
Tomēr Andreasens nesaskata nekādu draudu tam, ka burbuļi atsevišķās valstīs varētu ietekmēt Eiropas ekonomiku turpmākajos gados.
"Atšķirībā no ASV un Lielbritānijas, kur bezdarba līmenis ļoti zems, Eiropā vēl ir pie kā strādāt. Taču, šķiet, ka labi pieauguma tempi saglabāsies arī nākotnē."
Itālija — viena no Eiropas problēmām
Andreasens uzskata, ka vairāki faktori liek eirozonai no finanšu krīzes atgūties lēnāk, nekā ASV un Lielbritānijai.
"Pirmkārt, ASV nebija Grieķijas. Otrkārt, Eiropa uzsāka finanšu sektora sakārtošanu vēlāk un izvirzīja prasību, ka bankām jāveido kapitāls. Bija nepieciešams laiks, lai izveidotu banku savienību eirozonā, taču pakāpeniski šajā jomā izdevies daudz paveikt. Sperti svarīgi soļi uz priekšu," — viņš uzskata.
Andreasens uzsver, ka Eiropas ekonomikā joprojām ir problēmas, un norāda, ka īpaši negatīvi izceļas Itālija. Martā valstī notiks parlamenta vēlēšanas, un tas var izraisīt nestabilitātes pieaugumu.
Tomēr galvenais ekonomists uzskata, ka eiro ir stabils.
"Kad mēs apspriežam eiro problēmas un trūkumus, ir viegli aizmirst, ka vecā sistēma ar vietējām valūtām arī saskārās ar būtiskām problēmām, saistītām ar inflāciju un nestabilitāti. Nedaudziem gribētos atgriezties pie pesetām, lirām un frankiem," — saka Andreasens.
"Eirobarometra" nesenais pētījums liecina, ka eirozonā 74% respondentu eiro vērtē pozitīvi. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2004. gada.
