RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins aicinājis visus, kam dārga krievu skola, nenolaist rokas pēc Latvijas Ministru kabineta lēmuma apstiprināt izglītības reformu.
23. janvārī Latvijas valdība atbalstīja likumu grozījumus, kuri paredz visu vidusskolu pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā līdz 2021. gada 1. septembrim.
"Man trūkst vārdu. Tā nav nav nekaunība, ne augstprātīga attieksme pret savu tautu, pret saviem bērniem un viņu vecākiem – izglītības pasūtītājiem. Tie ir pie varas tikuši rokaspuiši. Viņi grib atriebties, samīdīt svētāko, melot bez gala un malas. Citu vārdu nav," – raksta Mamikins savā lapā Facebook.
EP deputāts aicina cīnīties par izglītību dzimtajā valodā līdz galam.
"Līdz galam. Lai kāds tas būtu! Pašlaik sliktākais būtu nokārt degunus mums visiem, kam dārga krievu skola, un nolaist rokas. Bet viņi, protams, par to samaksās – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē," – ir pārliecināts politiķis.
Atgādināsim, ka likumprojekts paredz reformas mazākumtautību mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā. Dokuments paredz, ka pirmskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (1.-6. klasēs) norit atbilstoši trim bilingvālās izglītības modeļiem, pamatskolas noslēguma posmā (7.-9. klasēs) 80% mācību procesa notiek valsts valodā, vidusskolā (10.-12. klasēs) – tikai latviešu valodā.
Decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2021./2022. mācību gadā.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana, lai atbalstītu bilingvālo izglītību. Krievu skolu aizstāvji sarīkoja vairākas protesta akcijas, kā arī plāno sarīkot referendumu par mazākumtautību skolu autonomiju.
Arī Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīcināt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības īstenotajai diskriminējošajai politikai valodu jomā.
