RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Baltijas valstu krievvalodīgie iedzīvotāji neuzskata sevi par sabiedrības locekļiem savās valstīs, pesimistiski noskaņoti pret valdību un uzskata NATO par naidīgu organizāciju – šādi secinājumi iekļauti slēgtajā pētījumā, kas tika veikts pēc Lielbritānijas Izlūkošanas un aizsardzības fonda pasūtījuma, vēsta portāls Stolitsa.ee, atsaucoties uz Postimees.
Pētījuma ietvaros saņemtā informācija paredzēta iekšējai lietošanai, ar to iepazīstinās arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības, taču daži slēdzieni nokļuvuši presē.
Tipisks krievvalodīgā portrets
Pētījumā atainots Baltijas valstu krievvalodīgo mazākumtautību pārstāvja tipiskais portrets: viņš uzskata, ka dzīvo nožēlojamā valstī, ir neapmierināts ar dzīvi, uzskata sevi par svešu un izolētu, sociāli pasīvs. Tālāk autori iepazīstina ar pasaules ainu, ko it kā redzot krievu kopienas pārstāvji: viņš mīl Krieviju, ir pārliecināts, ka tā ir miermīlīga valsts, kam nav slēptu interešu Baltijas valstīs, tic, ka KF ir tiesības aizstāvēt savu ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu intereses, uzskata ES par neveiksmīgu projektu, bet NATO – par naidīgu organizāciju, kura nespēs aizstāvēt (piemēram, Igaunijā tikai 5% krievvalodīgo atbalsta alianses spēku klātbūtni).
Pie tam pētījumā atzīmēts, ka abu kopienu lielākā segregācija vērojama Igaunijā. Tur krievvalodīgo kopiena uzskata, ka Krievijas valdība ir sekmīgāka nekā Igaunijas varasvīri, jo nodrošina ekonomisko izaugsmi, aizsargā savus pilsoņus, dod izglītību un uzlabo cilvēktiesības.
Pētījumu sagatavoja Baltijas žurnālistisko pētījumu centrs (Baltic Centre for Media Excellence) Rīgā sadarbībā ar Lielbritānijas socioloģisko dienestu YouGov un mediju centru IWPR (Institute for War and Peace Reporting).
Iepriekš britu avīze The Guardian pastāstīja, ka Lielbritānijas valdība finansējusi vairākus projektus, kas izstrādāti ar mērķi pretoties Krievijas informatīvajai ietekmei. Observer informēja, ka līdzekļi piešķirti no Lielbritānijas Konfliktu, stabilitātes un drošības fonda (conflict, stability and security fund — CSSF), kura kopējais apjoms sasniedz aptuveni 1 miljardu sterliņu mārciņu.
Ziņots, ka apmēram miljonu mārciņu Lielbritānijas valdība atvēlējusi metožu analīzei, kas ļautu Londonai ietekmēt krievvalodīgās mazākumtautības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Vēl viena iniciatīva – Krievijas žurnālisti tiek aicināti "tematiskos ceļojumos" uz Lielbritāniju, teikts rakstā. Šiem mērķiem atvēlēti apmēram 80 tūkstoši mārciņu.
