RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. No 2000. līdz 2016. gadam Latviju pametuši simts tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību, paziņoja Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans Latvijas Nacionālās Televīzijas raidījumā "900 sekundes".
Kā stāsta zinātnieks, atsaucoties uz pētījuma datiem, vecuma kategorijā no 16 līdz 65 gadiem valsti pametis katrs ceturtais iedzīvotājs ar augstāko izglītību. Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem aizbraucis katrs trešais ar augstāko izglītību. Hazans pastāstīja, kādu profesiju pārstāvji biežāk pamet Latviju. Tie izrādījušies inženieri, IT speciālisti un mediķi.
Kā atzīmēja Hazans, 40%, pēc pašu paziņojumiem, pametuši valsti ekonomiskās situācijas dēļ, savukārt citi nav apmierināti ar Latvijā notiekošajiem procesiem un perspektīvu trūkumu.
2016. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 18,8 tūkstošiem cilvēku, 17 gadu laikā (sākot no 2000. gada) latviešu kļuvis par 700 tūkstošiem cilvēku mazāk. 2015. gadā valsts pazaudēja 17,1 tūkstoti iedzīvotāju, 2014. – 15,4 tūkstošus cilvēku. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par ilgtermiņa emigrāciju (kad cilvēks neatrodas Latvijā vairāk par vienu gadu) rāda, ka pienācīgas darba apmaksas un dzīves labklājības meklējumos Latviju pamet aktīvākā iedzīvotāju daļa – tie ir vīrieši (54,5%) vecumā no 25 līdz 34 gadiem (30,2%). Otro vietu ieņem vecuma grupa no 35 līdz 49 gadiem (25,7%).
Par galvenajiem negatīvās demogrāfiskās dinamikas iemesliem speciālisti sauc emigrāciju un dabīgo iedzīvotāju skaita krišanos, kad mirstība pārsniedz dzimstību. Dabīgais iedzīvotāju pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs kopš 1991. gada. Pēc depopulācijas tempiem Latvija iekļuvusi pasaules valstu pirmajā desmitniekā, ikgadējie demogrāfiskie zaudējumi tuvojas 1% iedzīvotāju.
