RĪGA, 2. janvāris – Sputnik. Jauno emigrāciju var nosaukt par vieglprātīgu, savukārt nepārdomātu "durvju atvēršanu" imigrācijai kopā ar citām politiskām un ekonomiskām problēmās draud Latvijas valsts pastāvēšanai, pastāstīja intervijā Neatkarīgai ekonomikas doktors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Vanags.
Pēc viņa sacītā, ja iedzīvotāji pamet savu valsti, tas nozīmē, ka tā iet bojā.
"Ja runājam, piemēram, par sociālo aspektu, tad valsts lielākā bagātība, protams, ir iedzīvotāji. Valsti tiešām veido tās iedzīvotāji, un valsts veido iedzīvotāju attieksmi pret to. Ja iedzīvotāji pamet valsti, tad tas nozīmē, ka valsts, runājot medicīniskā terminoloģijā, ir slima. Tas nozīmē, ka kaut kas šeit nav kārtībā, ka ir radusies neatbilstība — iedzīvotāju vajadzības neatbilst tam, ko iedzīvotāji no savas valsts gaida. Ja iedzīvotāji, turklāt arī pamatiedzīvotāji, pamet valsti, tas nozīmē, ka valsts pamazītēm iet bojā vārda tiešā nozīmē," — paziņoja profesors.
Tāpat Vanags atzīmēja, ka problēma meklējama pašos iedzīvotājos, ja jau viņi nav spējuši izveidot tādu valsti, kurā paši vēlētos dzīvot.
"Diagnozi definēt ir grūti. Domāju, ka pamatdiagnoze, ja skatāmies no pašas augšas, meklējama pašos iedzīvotājos. Mēs paši šo valsti esam izveidojuši tieši tādu, kāda tā ir. Ja mums tas nepatīk, tad nonākam pie atziņas, ka neprotam pārvaldīt savu valsti. Neprotam izveidot tādu valsti, kurā pašiem gribētos dzīvot," — norādīja viņš.
Pēc ekonomikas doktora sacītā, latvieši pārvērtušies par kapitālisma vergiem.
"Mēs esam kļuvuši par kapitālisma vergiem. Vārda tiešā nozīmē. Ko es gribu ar to teikt? Ārvalstīs pastāv jēdziens "funkcionālais analfabētisms", kurš Latvijas publiskajā telpā vēl nav parādījies. Būtībā funkcionālais analfabētisms ir dabiska parādība. Katrs no mums ir nezinošs kādā no jomām. Vienās jomās esam augsti profesionāli izglītoti, citās — nē. Bet skumji ir tas, ka esam kapitālisma analfabēti," — paziņoja Vanags.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kopš 2020. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 170 tūkstošiem cilvēku. Tas ir vairāk, nekā divu otru lielāko Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaits – Daugavpils un Liepājas. Šobrīd Daugavpilī dzīvo 84 592 cilvēki, Liepājā – 69 443, kas kopā veido 154 035 iedzīvotājus.
2017. gada sākumā valstī bija 1 miljons 332 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju, laukos dzīvoja 332 tūkstoši iedzīvotāju. Rīdzinieku daļa Latvijas iedzīvotāju skaitā sastādīja 32,9% (614,4 tūkstošus). Septiņu gadu laikā pilsētnieku skaits valstī samazinājies par 7,4%, lauku iedzīvotāju kļuva mazāk par 9,4%.
