Tūkstošiem ES profesoru pametuši Lielbritāniju Brexit dēļ

© REUTERS / Neil HallBrexit piekritēji Londonas ielās
Brexit piekritēji Londonas ielās - Sputnik Latvija
Vairāk nekā 25 tūkstoši pasniedzēju un profesoru no kontinentālās Eiropas nostādīti grūtas izvēles priekšā.

RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. 2017. gadā sakarā ar Lielbritānijas lēmumu izstāties no Eiropas Savienības vismaz 2 300 profesori ar ES dalībvalstu pilsonību atstājuši britu universitātes, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Independent. Tiek atzīmēts, ka Eiropas pasniedzēju skaits, kuri nolēmuši pārtraukt darbu Lielbritānijas augstskolās, palielinājies par 19%, salīdzinot ar situāciju pirms referenduma par izstāšanos no ES 2016. gada jūnijā.

Lielākais skaits mācībspēku pametuši Oksfordas universitāti — šādu lēmumu pieņēmuši 230 profesori.

ES un Lielbritānijas karogi Vestminsteras pils pulksteņa torņa fonā Londonā - Sputnik Latvija
Brexit nosacījumi ES pilsoņiem: paspēt līdz 29.03.2019

Tāpat ievērojamus zaudējumus cietusi Kembridža (173 pasniedzēji) un Londonas Karaliskā koledža (139).

Šobrīd valstī strādā vismaz 25 400 pasniedzēju no Eiropas Savienības valstīm.

Pārvietošanās brīvības un abpusējas pilsoņu tiesību atzīšanas jautājums ir viens no galvenajiem pārrunās par izstāšanās nosacījumiem no ES. Pēc Brexit Lielbritānija grasās ieviest obligāto reģistrāciju ieceļotājiem no Eiropas, kuri vēlas apmesties valstī uz pastāvīgu dzīvi. Detalizēta informācija par jauno migrācijas sistēmu vēl nav sniegta, taču valdība jau ir paziņojusi, ka vēlas padarīt to par maksimāli vienkāršu un ērtu.

Lielbritānija izstāsies no ES 2019. gada marta beigās.

Saskaņā ar Centre for Economic Performance (CEP) centra aprēķiniem, Brexit jūtami ietekmēs inflāciju, nacionālās valūtas kursu, kā arī britu ienākumu līmeni un viņu vispārējo dzīves līmeni. "Vidēji katrai ģimenei Brexit izmaksās 7,74 mārciņas nedēļā, kas atbilst līdz pat 404 mārciņām gadā," — atzīmē ziņojuma autori.

Ja Lielbritānija šīm izmaksām piekritīs, kontinentālās Eiropas iedzīvotājiem tas nozīmēs, ka ES budžetu, kurš uztur, tostarp, arī Latviju, dažus gadus nenāksies radikāli samazināt izdevumus. Līdz ar to mazāk turīgajām savienības valstīm ir cerības saglabāt iespēju saņemt līdzekļus no Eiropas fondiem.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала