RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Rīga ir viena no trokšņainākajām Eiropas pilsētām, taču pilsētas administrācijai ir plāns, kā ierobežot ielu troksni, kuru nesen apstiprināja arī Rīga, vēsta Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums".
Visproblemātiskākās pilsētas vietas parādīja speciāli samodelēta trokšņu karte
"Ja paskatās uz karti, redzams, ka trokšņu diskomforta zonu vidū atrodas pats pilsētas centrs, tostarp, tās ir lielākās pilsētas maģistrāles: Brīvības iela gandrīz līdz Juglas ezeram, Maskavas iela Ķengaraga rajonā, Pārdaugavas ceļi uz Jelgavas pusi. Kopējais cilvēku skaits, kuri dzīvo akustiskā diskomforta zonās Rīgā, sasniedz 120 tūkstošus. Šie cilvēki ir pakļauti autoceļu, dzelzceļu, lidostas un rūpnieciskās darbības trokšņu ietekmei pilsētas vidē," pastāstīja Dzīvesvietas un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Arta Dubova.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) izsludina trauksmi — lielas pilsētas trokšņa ietekmes dēļ kļūst bīstamas cilvēka veselībai, it sevišķi, ja šie saimnieciskās darbības trokšņi ir regulāri.
"Piemēram, ja notiek ilgstoša sistemātiska trokšņa palielināšanās par 60 decibeliem, cilvēkam var paaugstināties arteriālais spiediens, kas noved pie sirds un asinsvadu saslimšanām. Tāpat pastāvīgs troksnis sagrauj mierīgu cilvēka dzīvošanu, nedot aizmigt, kas noved pie psihosomatiskām saslimšanām, sakarā ar nervu sistēmas traucējumiem," saka Veselības inspekcijas analītiķis Normunds Kadiķis.
Pirms dažiem gadiem Eiropas Parlaments izdeva direktīvu, kurā visām lielajām pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 100 tūkstošiem cilvēku ir jāsamazina ielu trokšņa līmeni. Rīgas pašvaldībās apgalvo, ka jau vairākus gadus tiek strādāts pie tā, lai samazinātu saimniecības trokšņus pilsētā. Novembrī apstiprinātā jaunā programma aicina papildināt jau īstenotos pasākumus. Taču, acīmredzami, pagaidām neizdodas tikt galā.
Šodien automobiļu skaits pilsētā pārsniedzis augstāko punktu, kurš fiksēts 2007. gadā, un pēc tam 2015. gadā. Rīga pārvēršas aglomerācijā, šeit nonāk transports no visas Latvijas. Strādājošie brauc strādāt uz galvaspilsētu un vakarā atgriežas atpakaļ.
Dome gatava ķerties pie pārtverošo stāvvietu projekta Park&Ride, kurās varēs atstāt mašīnu pirms iebraukšanas centrā.
"Mēs esam ņēmuši vērā citu pilsētu pieredzi. Park&Ride sistēma var ne tikai samazināt transporta plūsmu no ārpilsētas vai attāliem rajoniem, bet arī atbrīvot māju pagalmus," stāsta pilsētas trokšņu samazināšanas plāna izstrādes projekta vadītājs, kompānijas ELL Environment pārstāvis Oskars Veikulis.
Savukārt viens no efektīvākajiem trokšņu mazināšanas veidiem — trokšņu slāpējošo barjeru celtniecība pie lielajiem autoceļiem, ir dārgs projekts, un pašvaldībai tas nav pa kabatai.
Speciālisti piedāvā lētāku veidu, kā padarīt pilsētu klusāku, piemēram, automašīnu riepu nomaiņa uz klusākām, savukārt autoparku — uz jaunāku.
Taču tie pagaidām ir tikai plāni, savukārt Austrumu maģistrāles celtniecības pabeigšana vairs nav aiz kalniem. Pēc Veikuļa sacītā, maģistrāle atbrīvos pilsētu no kravas transporta.
"Viena kravas mašīna rada tika pat lielu troksni, cik 20 vieglās automašīnas," paskaidroja speciālists.
Protams, autotransports nav vienīgais pastāvīgo trokšņu avots, ir vēl arī dzelzceļš, lidosta, taču šie objekti neatrodas pilsētas pakļautībā. Jebkurā gadījumā, šo uzņēmumu radītajam troksnim arī ir jābūt samazinātam atbilstoši ES direktīvām.
Cilvēki nereti pierod pie dzīves blakus dzelzceļam vai lidostai, un vilcienu sastāvu riteņu kladzināšana vai paceļošos lidmašīnu troksnis kļūst par kaut ko absolūti ierastu dzirdei, ko nevar sacīt par pēkšņiem trokšņiem, piemēram, celtniecības laukumos. Kaitinošās betona zāģēšanas skaņas vai pneimatiskā āmura darbs vai vēl kas sliktāks — pāļu iedzīšana nereti sagrauj iedzīvotāju mieru uz pusgadu, mēdz būt pat uz gadu.
Saskaņā ar Pašvaldības policijas datiem, iedzīvotāju sūdzību skaits šogad ir palielinājies un, iespējams, tas tieši saistīts ar liela mēroga ceļu remontdarbiem.
"Izaicinājumu patiešām ir daudz, it sevišķi šogad. 2016. gadā mums bija 8 605 izsaukumi dēļ paaugstināta trokšņu līmeņa. Šodien — jau 8 911. Varētu sasniegt pat 9 tūkstošu atzīmi. Tas varētu būt saistīts ar to, ka šovasar pilsētā aktīvi notika ceļu remontdarbi," pastāstīja Egīls Vidriķis, Pašvaldības policijas statistikas nodaļas priekšnieks.
Reģionālās attīstības ministrijā šobrīd tiek izstrādāti kārtējie grozījumi ielu trokšņa normatīvu pārskatīšanai saimnieciskās darbības līmenī. Pilnībā iespējams, ka jau pavisam drīz atkal tiks noteikts laika ierobežojums, līdz kuram atļauts skaļi klausīties mūziku, urbt sienas vai vienkārši skaļi sarunāties.
