RĪGA, 22. decembris — Sputnik. ASV Valsts departaments apstiprinājis komerciālās licences šaujamieroču piegādēm Ukrainai, informē RIA Novosti. Militārie eksperti uzskata, ka tas apgrūtinās Donbasa zemessargu stāvokli, un salīdzināja piegādes ar shēmu, saskaņā ar kuru ASV ieroči nokļuva teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" rokās.
"Valsts departaments licencējis amerikāņu ražotāju veiktu ierobežota skaita mazkalibra un vieglo ieroču komerciālo eksportu Ukrainai. Mums nekad nav bijis politikas, kas ierobežotu tamlīdzīgas komerciālās piegādes. Savienotās Valstis izskata pārdošanas un eksporta licenču pieprasījumus individuāli katrā gadījumā," — paziņoja Valsts departamenta pārstāvis.
Pie tam viņš uzsvēra, ka "ASV valdība nav tieši pārdevusi un nodevusi aizsardzības ieročus Ukrainai, taču nav arī izslēgusi tādu iespēju.
Iepriekš avīze Washington Post paziņoja, ka ASV apstiprinājušas eksporta licenci lielkalibra snaipera šauteņu, munīcijas un rezerves daļu piegādei Ukrainā par vairāk nekā 41 miljonu dolāru.
Bezatbildīgs gājiens
Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Šamanovs nosauca ASV lēmumu pārdot Ukrainai ieročus par bezatbildīgu gājienu.
"Izsmalcināts, bezatbildīgs gājiens — tā to varu komentēt," — Šamanovs teica žurnālistiem.
Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis, komentējot Valsts departamenta lēmumu atļaut ieroču komerciālās piegādes Ukrainai, paziņoja, ka tā rezultātā situācija Ukrainas dienvidaustrumos saasināsies.
"Šī lēmuma pieņemšana neatbalsta iepriekš Minskas protokolu formātā panākto vienošanos. Diemžēl veicina militārās spriedzes eskalāciju… vardarbīgu konfrontāciju dienvidaustrumos un, vienkārši sakot, neveicina mieru reģionā un risinājuma panākšanu, kura dēļ patiesībā pastāv Minskas vienošanās," — paziņoja Sluckis.
Pēc viņa vārdiem, Kijevai militārā konflikta turpināšanai valsts dienvidaustrumos nepieciešama ārējā palīdzība.
"Viņi jau sen gatavojās šim lēmumam. Vēl vairāk, var teikt, ka tas ir jauns oficiālās Kijevas atbalsta pavērsiens, tātad šis lēmums apstiprina, ka, pirmkārt, patlaban Kijeva ir ārējās pārvaldes teritorija, jo gan nacionālās ekonomikas, gan bruņoto spēku stāvokļa ziņā Ukraina diezin vai var pastāvēt pati uz savu resursu rēķina," — piebilda politiķis.
Arī militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis uzskata, ka Valsts departamenta lēmuma rezultātā tiks apgrūtināta Minskas protokolu izpilde.
"ASV ir liels skaits privātu uzņēmumu, kas ražo snaipera šautenes. Šī valsts ieņem līdera vietu konkrēto šaujamieroču radīšanas jomā. Šīs firmas ir gatavas piegādāt šautenes, kur vien nepieciešams, lai tik naudu maksā. Ja tādas šautenes tiks piegādātas Ukrainai, tas noteikti neveicinās Minskas protokolu ievērošanu," — norādīja Murahovskis.
Politiķis paskaidroja, ka Donbasā uz saskarsmes līnijas rit tā saucamais snaiperu karš starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un zemessargiem.
"Pie tam snaiperiem no Ukrainas puses ir iespējas izmantot jaunākos snaiperu ieroču paraugus, zemessargiem tādu iespēju nav, un, domājams, līdz ar Valsts departamenta lēmumu piegādāt šautenes Ukrainai viņu stāvoklis neuzlabosies," — atgādināja eksperts.
Tāda pati shēma kā attiecībās ar ISIS
Militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs paziņoja, ka uz Ukrainu jau dodas kompleksās ieroču piegādes, lai arī ASV valdība to nepiegādā tieši, informē RT.
"Jautājums jāizskata kompleksi. Trūkstošais bruņojuma komplekts, ko ASV varētu piegādāt tieši, nokļūst Ukrainā pa apkārtceļu. Savukārt no neletālajiem ieročiem Ukrainā ieved, piemēram, sanitārās automašīnas uz bruņutransportiera Hummer bāzes. Lielā skaitā no Gruzijas tur var nokļūt Javelin, no Bulgārijas tiek piegādāta cita tehnika, no Lietuvas — šaujamieroči, piemēram, Kalašņikova automāti, ložmetēji, kas glabājās Austrumvalstu noliktavās. Tas ir, kopumā piegādes ir apjomīgas," — viņš teica.
Pie tam, pēc eksperta domām, ASV tikai izliekas, ka tām nav vēlēšanās ievilkt Ukrainu militārā konfliktā.
"Juridiski ASV izskatās (labi — red.). Nu, piegādāja šautenes, neletālos sakaru līdzekļus, — nav jau bruņumašīnas. ASV it kā nekurina karu. taču patiesībā rit plānveida piegādes saskaņā ar scenāriju, pēc kura iepriekš, piemēram, apgādāja ISIS, kad ieročus tur piegādāja valstis, kas "juta līdzi" Saūda Arābijai, bet pēc tam amerikāņu ieroči tur nokļuva interesantā ceļā," — pastāstīja Ļeonkovs.
Pēc viņa domām, amerikāņi "turpinās tēlot miernešus, taču patiesībā tas neatbilst patiesībai".
"Pati Ukrainas spēku sagatavošana, ko veic amerikāņu instruktori Javorovskas poligonā. Viņi jau ir sagatavojuši 5 bataljonus, tas ir, apmēram 700 cilvēkus, un tagad pabeidz sesto. Treniņiem piešķirti 266 miljoni dolāru. Šī programma ir tāda pati kā Irākas spēku treniņu programma, kuri devās triecienā Mosulai," — piebilda Ļeonkovs.
Patlaban ASV militārā palīdzība Kijevai ietver formas tērpus un iekārtas. Turklāt valsts rietumos amerikāņu instruktori apmāca Ukrainas Nacionālās gvardes kaujiniekus.
Decembra vidū ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja valsts aizsardzības budžetu 2018. finanšu gadam. Tajā paredzēta militārā palīdzība Ukrainai 350 miljonu dolāru apmērā, taču pusi šīs summas iespējams izsniegt tikai atbilstoši militāro reformu rezultātiem. Ukrainas vēstnieks ASV Valērijs Čalijs paziņoja, ka Trampa parakstītais aizsardzības budžets pieļauj aizsardzības rakstura letālo ieroču piešķiršanu Ukrainai un būtiski paplašina Kijevas atbalsta parametrus.
Maskava jau vairākkārt ieteikusi atturēties no bruņojuma piegādes Ukrainai, jo tamlīdzīgs solis tikai novedīs pie konflikta eskalācijas Donbasā. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka ieroču piegādes Ukrainai no ārienes nesekmēs krīzes noregulēšanu Ukrainā un Minskas protokolu īstenošanu.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs norādīja, ka letālo ieroču piegāde Kijevai var novest pie jaunām traģēdijām.
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka militāro līdzekļu piegādes Ukrainai "mudina valdību, kas sabotē mierīgu situācijas noregulēšanu valsts austrumos, uz jaunām militārām avantūrām".
Viņa norādīja, ka ASV un citās valstīs, kas gatavas piegādās ieročus Kijevai, "ir jāsaprot, ka konfliktu Donbasā, kam pamatus licis valsts apvērsums Kijevā, ar spēku atrisināt neizdosies, taču vaina par cilvēku bojāeju gulsies arī uz tiem, kas ieliks ieročus slepkavu rokās".
2014. gada aprīlī Ukrainas valdība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas republikām, kuras deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. ANO rīcībā esošie dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku.
Konflikta noregulēšana Donbasā tiek apspriesta arī Minskas kontaktu grupas sēdēs. Jau 2014. gada septembrī tā pieņēma trīs dokumentus, kas reglamentēja konflikta deeskalāciju, taču arī pēc pamiera vienošanās starp konflikta pusēm turpinās apšaudes.
