Poļu nacionālistu teritoriālās pretenzija skan aizvien biežāk un tiek iemiesotas aizvien praktiskāk – no lozungiem mītiņos līdz ģeogrāfisko karšu labojumiem.
Šopēna vārdā nosauktā lidosta Varšavā mazliet "parotaļājusies" ar valstu robežām. Polijas galvaspilsētas gaisa ostas izlidošanas un ielidošanas zāles rotā plakāts ar karti, kurā "Ceturtās Žečpospoļitas" sastāvā iekļauta daļa Rietumukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas, piemēram, Polijas teritorijā izrādījusies Viļņa.
Plakātu mērķis – deklarēt Polijas neatkarību "pēc 123 okupācijas gadiem", — tā dziļdomīgo reklāmu komentēja lidostas mārketinga nodaļas vadītājs Hūberts Voicehovskis, atzīmējot, ka karte esot "izglītojošs elements".
Vietējo izdevumu žurnālisti nekavējoties sāka lauzīt galvas par to, vai tamlīdzīga daiļrade ir pieļaujama. "Ko teiks ārzemnieki?" – viņi vaicāja.
Аэропорт Варшавы: отхватили у Беларуси и Украины земли. pic.twitter.com/nPRqyGsnIs
— Алексей Кириленко (@Kirilenko_a) 22 ноября 2017 г.
Nospļauties…
Valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnība" vēsturiskā politika vērsta uz labēji noskaņotā elektorāta prasībām. Par "Likumu un taisnību" balsos nevis Ļvovā vai Viļņā, bet gan Polijā. Turklāt arī ārzemēs dzīvojošo poļu vidū pārdrošā atmiņas politika tikai vairo partijai atdotās balsis.
"Impēriskie" plakāti Varšavas lidostā ir šīs politikas auglis.
Partijas "Likums un taisnība" platformas neatņemams elements ir pašreizējās Rietumukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas teritorijas, kas ietilpa Polijas sastāvā laika posmā starp kariem, restitūcija. Šo teritoriju iedzīvotāju pēcteči ir uzticamākie un disciplinētākie Jaroslava Kačinska partijas vēlētāji. Idejas par "austrumu novadu" atkalpievienošanu, zaudēto īpašumu atgūšanu ir spēle ar šīs Polijas sabiedrības daļas cerībām un ilgām. Elektorāts pieprasa. Nesolīt nevar.
"Austrumu kresi" poļu acīs ir salīdzināmi ar Krimu krievu apziņā. Par to liecina stāsts ar poļu jauno pasu dizainu. Polijas neatkarības atjaunošanas simtgades jubilejas priekšvakarā republikas Ārlietu ministrija uzsāka kampaņu "Kopā ar mums izstrādā Polijas pasi 2018". Ekspertu piedāvātie grafiskie motīvi tika izstādīti tautas balsošanai. Starp favorītiem izspiedās variants ar Viļņas Svēto vārtu attēlu – acīmredzama ir paralēle ar Krievijas divsimt rubļu kupīru, kurā iemūžināts Piemineklis nogrimušajiem kuģiem Sevastopolē.
Lietuvas Ārlietu ministrija asi reaģēja uz poļu radošo domu. Polijas vēstnieka Lietuvā vietniekam Gžegožam Poznaņskim (jaunā vēstniece Ursula Doroševska tobrīd vēl nebija ieradusies Lietuvā – red.) tika iesniegta protesta nota.
Gan karte Šopēna lidostā, gan jaunās pases dizains ir tikai atsevišķas epizodes Varšavas žestu virknē, kas raida viennozīmīgu signālu: Viļņa ir Polijas pilsēta.
Plakāti "Atceramies Ļvovu un Viļņu" bija redzami poļu nacionālistu organizētajā Neatkarības maršā 11. novembrī. 1939. gada 17. septembrī Padomju armija ieņēma Viļņu un nodeva to Lietuvai kā okupēto teritoriju, un patiesībā šī "okupācija" ilgst vēl šobaltdien, 21. oktobrī paziņoja Povislas Izglītības centra vadītājs Rafals Mossakovskis mītiņā pret poļu diskrimināciju Lietuvā.
Tamlīdzīgu viedokli pagaidām pārsvarā pauž ultralabējie spēki, taču doma par Viļņas piederību Polijai aizvien vairāk iekļaujas valsts politiskajā līnijā. "Likums un taisnība" vairs nevar atteikties no pašu uzsāktās agresīvās vēsturiskās politikas, kas rada konfliktus ar lielāko daļu Polijas kaimiņu. Atkāpšanās nozīmētu partijas politisko pašnāvību, niknākā elektorāta zudumu. Tāpēc valdošajiem atliek tikai "audzēt apgriezienus": Polijas agrākajos "austrumu novados" aktīvi dalīt "poļa kartes", palielināt Nacionālās atmiņas institūta budžetus un, sekojot nacionālistiem, pakāpeniski pārņemt viņu viedokli, tostarp arī jautājumā par Viļņu.
Nu, bet lai lieku reizi nebojātu diplomātiskās attiecības ar to pašu Lietuvu, pretendējot uz tās teritorijām iekšpolitiskajā diskursā un vizualizējot savas prasības, Varšava varētu ķerties pie amizantas viltības, ko savulaik lika lietā Igaunija.
Nesen, izstrādājot nacionālo eiro monētu, igauņi tās reversā atainoja paši savus teritoriālos sapņus. Baltijas valstij, acīmredzot (bez lupas saskatīt neizdosies – red.) bija pievienoti Pečori un Zanarovje. Sekoja atbilstoši jautājumi.
Oriģinālu risinājumu delikātajā situācijā sameklēja Igaunijas Banka. Eiro monētu reversā esot atainots "mākslinieka mākslinieciskais priekšstats par Igaunijas robežām", paskaidroja sabiedrisko sakaru biroja darbinieks Viljars Rēsks un piebilda, ka tāpēc viņš nevarot "apgalvot, ka Igaunijas kontūra precīzi atbilst valsts pašreizējām robežām".
Mākslinieks… tāds ir viņa skatījums. Kādi tur vēl var būt jautājumi?!
Metodiku ar tādu recepti var tepat uz vietas sūtīt Polijas vēstniecībām Lietuvā un Ukrainā. Rodas iespaids, ka Varšavas vēsturiskais uzbrukums augs augumā, kartes ar impēriskām ambīcijām parādīsies biežāk, un, protams, aizvien agresīvāka būs nostādne par Polijas pilsētām – Ļvovu un Viļņu.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim
