RĪGA, 21. decembris — Sputnik. Latvija līdz ar 19 citām valstīm izteikusi iebildumus pret Krievijas iespējamo atgriešanos Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), taču deklarācijai nekādu procesuālu seku nebūs, informē RIA Novosti, atsaucoties uz informācijas avotu organizācijā.
Savus iebildumus pret Krievijas iespējamo atgriešanos EPPA pauduši Lielbritānijas, Vācijas, Gruzijas, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Moldovas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Zviedrijas, Ukrainas un Igaunijas pārstāvji.
Informācijas avots EPPA atzīmēja, ka šī dokumenta procesuālās sekas nav iespējamas: "rakstiskas deklarācijas ir deputātu publiskie paziņojumi". Cits avots norādīja, ka "rakstiski paziņojumi dāvā asamblejas locekļiem iespēju oficiālo paust savu viedokli jautājumos, kas ietilpst Eiropas Padomes kompetencē". Viņš paskaidroja, ka tamlīdzīgus dokumentus jāparaksta vismaz divdesmit pārstāvjiem vai četru delegāciju un divu politisko partiju pārstāvjiem.
Savukārt zinātniski analītiskā žurnāla "Eiropas cilvēktiesību tiesas biļetens" galvenais redaktors Jurijs Berestņevs 20 deputātu deklarāciju uzskata par mēģinājumu piesaistīt sev uzmanību. Eksperts atzīmēja, ka pēdējā laikā Eiropas Padomē nostiprinās viedoklis par to, ka EPPA nepieciešamas reformas.
"Pēdējos gados šī struktūra atradusies Eiropas politikas perifērijā, nav īpaši satraukusi Eiropas vadošās galvaspilsētas, un tajā izveidojies vakuums Eiropas politikas "grandu" trūkuma dēļ… Vakuumu ātri aizpildījuši trešā līmeņa deputāti, kuri nav pieprasīti "priekšējā līnijā" ne paši savās valstīs, ne Eiropas formātos, it īpaši Briselē," — teica Berestņevs.
Eksperts uzskata, ka šiem deputātiem deklarācija dāvā iespēju lieku reizi atgādināt par sevi.
"Un tagad, kad beidzot konflikts ar Krievijas delegāciju licis saprast, ka darbības noteikumi ir jāmaina tā, lai tie atspoguļotu reālās vajadzības un politiskās mijiedarbības formātus Eiropas kontinentā, "vakarējos līderus" moka īsta histērija," — paskaidroja Berestņevs.
Kopš 2016. gada Krievija vairs nenosūta EPPA delegācijas akreditācijai nepieciešamos dokumentus pēc tam, kas 2014. un 2015. gg. Krievijas pārstāvjiem tika atņemtas balsstiesības sesijās un iespēja piedalīties asamblejas statūtu orgānos, ņemot vērā viedokli Krimas jautājumā. Jūnijā Krievija informēja EP ģenerālrekretāru Turbjornu Jaglandu par lēmumu apturēt daļu 20173. gada iemaksas EP budžetā. KF Valsts domes spīkeris Vjačeslavs Volodins paziņoja, ka runa ir par summu aptuveni 11 miljonu eiro apmērā. Krievija pieprasa atcelt visas EPPA sankcijas un mainīt asamblejas reglamentu, kurš pagaidām ļauj anulēt nacionālo delegāciju balsstiesības.
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs ironiski komentēja 20 politiķu iebildumus pret KF delegācijas iespējamo atgriešanos EPPA.
20 стран, к-ые выступили пр. возвращения России в ПАСЕ, должны отныне выплачивать ее долю финансового вклада в СЕ. За истерику надо платить.
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 15 декабря 2017 г.
"Divdesmit valstīm, kas iebilst pret Krievijas atgriešanos EPPA, tagad jāmaksā tās finansiālā ieguldījuma daļa EP. Par histēriju jāmaksā," — raksta Puškovs savā lapā Twitter.
Savukārt EP preses sekretārs Deniels Holtgens norādīja, ka ideja par to, ka Ukraina varētu apmaksāt Krievijas iemaksu organizācijā, ir mazticama. "Mums vajadzīgs risinājums, kas ļaus Krievijai palikt Eiropas Padomē kā pilnvērtīgam loceklim ar visām tiesībām un saistībām, ieskaitot locekļa iemaksas," — teica Holtgens.
Līdz ar to Puškovs bija spiests piebilst, ka viņa teiktais ir sarkasms. "Šķiet, EP nopietni uztvēra "ieteikumu" Ukrainai samaksāt Krievijas iemaksu EP. No manas puses tas bija sarkasms: Kijeva nav naudas," — uzrakstīja Krievijas senators.
