RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Eiropas Padome (EP) ir nobažījusies par Krievijas izstāšanos no organizācijas un izvērtē jautājumu par sankciju atcelšanu, kas ieviestas sakarā ar bruņoto konfliktu Ukrainā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi Financial Times.
Organizācijas ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paudis viedokli, ka Maskavas izstāšanās no Eiropas Padomes būtu negatīvs solis, jo Krievijas dalība organizācijā ir nozīmīga valsts iedzīvotājiem.
"Tas būs negatīvs notikums Eiropai, jo mēs saņemsim Eiropu bez Krievijas. Eiropai tas būtu liels solis atpakaļ," — Jaglanda teikto citējusi Financial Times.
EP vadītājs atzīmēja, ka organizācija neplāno apšaubīt savu principiālo viedokli un atzīt Krimas "aneksiju". Pie tam, pēc Jaglanda vārdiem, nepieciešams aukstasinīgi novērtēt organizācijas pilnvaras — cilvēktiesību aizsardzību jebkurā vietā, ko apdzīvo cilvēki, tostarp arī Krievijā un Krimā.
Avīze publicējusi arī Ukrainas pastāvīgā pārstāvja EP Dmitrija Kuļebas teikto. Politiķis paziņojis, ka situācijā, ja EP nolems normalizēt attiecības ar Krieviju, Kijeva izvērtēs savas attiecības ar šo organizāciju. Pēc diplomāta domam, tamlīdzīgs solis esot EP diskreditācija.
"EPPA kaitē Krievijas prombūtne"
Krievijas senators Aleksejs Puškovs komentējis Jaglanda teikto. Viņš paudis viedokli par to, ka Eiropas Padomes Parlamentārajai Asamblejai (EPPA) nāk par ļaunu Krievijas prombūtne, savukārt Maskava neko nav zaudējusi, nestrādājot organizācijā kopš 2014. gada.
"EPPA pastāvīgā komiteja atteicās no debatēm par Krievijas atgriešanos. Taču EPPA kaitē Krievijas prombūtne. Savukārt mēs neko neesam zaudējuši, nestrādājot EPPA kopš 2014. gada," — raksta Puškovs savā lapā Twitter.
Iepriekš EPPA grupas "Eiropas apvienotie kreisie" vadītājs Tinijs Kokss paziņoja, pa organizācijas prezidentūras komiteja iecerējusi uzaicināt Krievijas delegāciju, lai diskutētu par EP nākotni un tās Asamblejas lomu nākamajā sēdē, kas notiks 14. decembrī Parīzē.
Situācijas pirmsākumi
2016. gadā Krievija vairs nenosūtīja dokumentus delegācijas akreditācijai EPPA, jo 2014.-2015. gg. Krievijas delegācijai tika atņemtas balsstiesības sesijās un iespēja piedalīties Asamblejas statūtu institūcijās, ņemot vērā valsts viedokli Krimas jautājumā.
Maskava vairākkārt izteikusi ierosinājumus, kas ļautu mazināt krīzi, tostarp arī ideju atteikties no sankcijām pret nacionālajām delegācijām. Pagaidām EPPA nav spērusi nekādus soļus šajā virzienā.
