RĪGA, 20. decembris — Sputnik. Vairāk nekā 10 tūkstoši tonnu sankciju preču aizturējuši Krievijas robežsargi kopš gada sākuma, par aizliegtas pārtikas ievešanas līderēm kļuva Polija, Latvija un Lietuva, ziņo laikraksts "Izvestija", atsaucoties uz KF Federālo muitas dienestu (FMD) un Rosseļhoznadzor.
Krievija ieviesa pārtikas embargo 2014. gada augustā. 6. augustā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, kas aizliedz importēt Krievijā noteiktus lauksaimniecībā un pārtikas preces, kā arī izejvielas no valstīm, kas atbalstījušas pret Krieviju vērstas sankcijas: ASV, ES dalībvalstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Rezultātā tika aizliegti piena produkti, gaļa, desas, zivis un jūras veltes, dārzeņi, augļi.
Pēc "Izvestiju" informācijas, 2017. gadā muitas kontrolpunktos aizturēti aptuveni 10,1 tūkstoši tonnu sankciju produkcijas — tas ir 1,7 reizes vairāk, salīdzinot ar pērno gadu. Kontrabandisti izgudro jaunus veidus preču pārvietošanai pāri robežai, lietojot ne tikai viltotus dokumentus, bet arī noformējot "sankciju pārtiku" kā tranzītpreci ievešanai citu valstu teritorijās.
Aizliegtu preču iznīcināšanas tehnoloģijas paliek nemainītas — tās dedzina krāsnīs. Kopš gada sākuma tika iznīcināti 9,9 tūkstoši tonnu pārtikas. No augu produkcijas kontrabandisti visbiežāk cenšas ievest pāri robežai ābolus, bumbierus, sēnes, mandeles, nektarīnus, tomātus, no dzīvnieku izcelsmes produktiem — pienu, piena produktus, gaļu un gaļas produktus.
Kā norāda Rosseļhoznadzor, ir grūti izsekot visu Krievijā nonākošu sankciju pārtiku.
"Mēs, protams, visādi cenšamies, lai nepieļautu sankciju produktu nonākšanu Krievijā. Piemēram, šogad uz robežas ar kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Kazahstānu izvietojām pagaidu kontrolpunktus, kuros pārbaudām, lai "sankciju pārtika" netiktu uz krievu veikaliem," — informē institūcijas preses sekretāre Jūlija Melano.
Savukārt FMD paziņojuši, ka 2017. gadā galvenās sankciju produkcijas nosūtītājvalstis bija Polija, Latvija un Lietuva.
Kā norāda KF gaļas asociācijas izpildkomitejas vadītājs Sergejs Jušins, sankciju produkcija no Eiropas, īpaši gaļa, notiek galvenokārt uz pārstrādāšanas uzņēmumiem.
"Fabrikas pieņem šādu produkciju. Turklāt bieži vien tās pat nezina, ka tā ir sankciju pārtika, jo precei kontrabandisti pieliek klāt viltotus dokumentus. Šos sertifikātus ir grūti atšķirt no īstiem. Uz tiem kā ražotāju vienkārši norāda valsti, kas nav sankciju sarakstā. Ja runājam par gaļu un gaļas produkciju, tad visbiežāk tā ir it kā produkcija no Dienvidamerikas valstīm. Patiesībā šādā veidā ievieš preci no Vācijas, Dānijas, Baltijas valstīm, kas agrāk bija lieli eksportieri uz Krieviju," — skaidro Jušins.
Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstīja par sankciju produkcijas ievešanas mēģinājumiem Krievijā no Baltijas valstīm. Piemēram, decembra sākumā Kaļiņingradas apgabalā no Lietuvas mēģināja ievest vairāk nekā 1 tonnu mango. Neskatoties uz to, ka par augļu izcelsmes valsti visos dokumentos bija norādīta Brazīlija, speciālisti atklājuši, ka šī partija mango nāk no Portugāles. Saistībā ar KF likumdošanu augļu partija tika iznīcināta.
