RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Pēdējos 30 gadus politiķi Latvijā uzstādīja valsts mērķi iestāties dažādos "klubos" – NATO, ES, ESAO, tagad, kad praktiski vairs nav kur iestāties, politiķi pazaudējuši virziena sajūtu, paziņoja LTV7 krievu apraides raidījumā bijušais ekonomikas ministrs, bijušais Izglītības ministrijas vadītājs, analītiskā centra Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
"Proeiropeiešu politisko spēku daļas mērķi pēdējo 30 gadu laikā bija vienkārši. Tas viņiem bija kā mājas darbs, kas saistīts ar gaidāmo iestāšanos kādā no organizācijām. Bija jāiestājas Eiropas Savienībā – bija vesels lērums mājas darbu, kuri bija jāizpilda, lai iestātos tajā. Tā tie arī tika pildīti, sastopot noteiktu konservatīvās sabiedrības daļas pretošanos, un re kaut kādas vienošanās rezultātā mēs kaut kā gājām uz priekšu.
Taču tagad mēs esam iestājušies, varētu teikt, visur, kur varējām: NATO esam, Eiropas Savienībā esam, Pasaules Tirdzniecības organizācijā esam, un pat ESAO. Lielā mērā, vairs nav kur iestāties," — pateica Dombrovskis.
Pēc viņa domām, Latvijas vēsturē noslēdzies noteikts posms, un šobrīd valstij parādījušies mazāk vai vairāk brīvas iespējas noteikt, kādā virzienā tai būtu jāattīstās.
"Un te lūk politiķi, kuru mērķis bija izpildīt direktīvas – vai nu Starptautiskā Valūtas fonda, vai nu Eiropas Komisijas direktīvas, pēkšņi pazaudēja šo ievirzes sajūtu. Kurp viņiem tagad jāvirzās?" — atzīmēja Dombrovskis.
Latvijas izaicinājumi
Jaunajā posmā Latviju sagaida kārtējie izaicinājumi, paziņoja Dombrovskis. No vienas puses, Latvijā izveidojusies pārliecinoša ekonomiskā izaugsme – Latvijas Banka palielinājusi IKP prognozi šim gadam līdz 4,7%, savukārt ESAO – līdz 5,2%. Jautājums, pēc Dombrovska sacītā, — uz kā rēķina šobrīd ekonomika skrien uz augšu?
Atbilde ir vienkārša: eirofondi.
"Sākot ar šo gadu un līdz 2020. gadam ieskaitot, Latvijai paredzētā summa – 4 miljardi eiro – aizies tautsaimniecībā. It sevišķi interesanti būs vērot būvniecības nozarē notiekošo. Šajā nozarē tiks investēts ap 3 miljardiem. Tas nav vienīgais izaugsmes iemesls, tomēr samērā nozīmīgs,"- pateica Dombrovskis.
Izņemot atkarību no eirofondiem, izaicinājumu vidū, ar kuriem Latvija saskarsies pārredzamajā nākotnē, bijušais ekonomikas ministrs nosauca attiecīgo Rīgas kritumu: iedzīvotāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar Tallinu un Viļņu.
Dombrovskis atzīmēja, ka pat Viļņa, kas vēl nesen bija apmēram uz pusi mazāka par Rīgu, tuvākajā nākotnē varētu kļūt par lielāko pilsētu Baltijā.
"Ja paskatās, kā Viļņa piesaista tā saucamos ārvalstu kompāniju back office, tad mēs pamanīsim, ka šie panākumi ir daudz ievērojamāki, nekā Rīgai," — atzīmēja Dombrovskis.
Par vienu no šādiem Viņas panākumu iemesliem viņš nosauca pilsētas vadības sadarbību ar nacionālo valdību.
"Savukārt pie mums, kā zinām, starp Rīgas domi un valdošo koalīciju ir, ja ne aukstais karš, tad par konstruktīvu sadarbību to noteikti ir grūti nosaukt," — uzsvēra Dombrovskis.
