RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Kad 2016. gada augustā tika noslēgts Latvijas iestāšanās process Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), ekspertu aprindās noskaņojums skanēja kā "nu tagad uzdzīvosimies". Taču pēc gada noskaidrojies, ka lepoties īsti nav ar ko. Kaut arī, neapšaubāmi, ārvalstu komandējumu skaits palielinājies, raksta avīze "Biznes segoņa".
Latvijas pirmās gadadienas secinājumi kopš iestāšanās "elitārajā klubā" tika prezentēti ĀM informatīvajā ziņojumā. Ar infografiku var iepazīties šeit.
ESAO dodas uz skolām
Tika noskaidrots, ka ESAO ļoti patīk pētīt izglītības sistēmas dalībvalstīs. Tādēļ, kolīdz Latvija iestājās organizācijā, tā uzreiz nācās nodrošināt trīs tūkstošu valsts skolnieku dalību pētnieciskajā projektā.
Martā un aprīlī 80 republikas skolās notika liela mēroga testēšanas, kurā tika vērtētas lasīšanas, matemātikas un dabaszinību zināšanas. Kā arī papildus Latvijai — skolēnu zināšanas finanšu jomā.
Lai izpildītu ESAO uzdevumus, Kārļa Šadurska ministrija veica speciālas aptaujas un gatavoja ziņojumus "par skolēnu pašsajūtu skolās", lai novērstu "priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu".
Interesanti, vai ministrs paziņotu ESAO par saviem plāniem likvidēt 2020./21. mācību gadā mazākumtautību vidusskolas un par plānotajām sociāli-ekonomiskajām šīs kampaņas sekām?— uzdodas ar jautājumu izdevums.
"Pētījuma rezultāti tiks izmantoti politiskajā plānošanā un nozares attīstībā," sausi vēsta ĀM dokuments,
Baterijas nerīt!
Pievienošanās procesā pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Latvija jau piedalījās tās sagatavotajās drošības kampaņās attiecībā uz pogainajām baterijām un mazgāšanas kapsulām (lai tās neaprītu mazuļi), kā arī pret bērnu elpas trūkuma riska dēļ no žalūzijām.
Šī gada novembrī tika apspriesta "patērētāja nodrošināšana ar drošām un atbilstošām precēm". Kā galvenā ir izsludināta tēma: "Mēbeļu apgāšanās riski. Kā pasargāt bērnus?"
Aizdomīga nauda
Savukārt rezultāti, kā saka, ir jūtami. Latvijas ESAO Finanšu tirgus komitejas ietvaros tika rekomendēti pasākumi "kredītiestāžu novērošanas pastiprināšanai ar augstu ārzemju klientu īpatsvaru". Darbs notiek ar uguntiņu, "tādējādi izceļot Latviju starptautiskā līmenī", uzskata ĀM.
Kopumā Latvijas banku sistēmai ESAO uzmanība izrādījusies vairāk nekā iespaidīga. Atlikums uz nerezidentu kontiem valsts bankās pusotra gada laikā — kopš 2015. gada līdz 2017. gada jūnijam — samazinājies par 4,1 miljardu eiro un šodien sastāda 28,9% no kopējiem kredītiestāžu aktīviem (2015. gada beigās — 38,9%). Naudai patīk klusums, taču tad, kad tās uzglabāšanas vieta tiek pakļauta nepārtrauktam monitoringam, tad tai ir tendence aizplūst prom, noslēguma saka avīze.
