RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Atļauja piegādāt zivis no Latvijas un Igaunijas kaut arī neaizpildīs visu Krievijas tirgu, taču varētu to satricināt, paziņoja aģentūrai RIA Novosti Kaļiņingradas zvejas uzņēmuma "Za Rodinu" direktoru padomes priekšsēdētājs Sergejs Ļutarevičs.
"Rosselhoznadzor" pēc divu gadu aizlieguma, sākot ar 15. decembri, atļāva zivju piegādi no diviem uzņēmumiem: igauņu DGM Shipping AS un latviešu SIA Karavlea (Kaija).
"Mēs zinām, ka Kaija veica modernizāciju par Eiropas Savienības līdzekļiem un saņēma līdz pat 80% kompensācijas no saviem izdevumiem. Protams, ka ar savu apjomu viņi neaizpildīs Krievijas Federācijas tirgu, taču viņi varētu to satricināt. Mēs gribētu būt pārliecināti, ka visi latviešu konservi neaiztecēs pa šo strautiņu. Šādu garantiju mums neviens nevar dot," — pateica Ļutarevičs.
"Situācija nav pārāk ērta, vēl jo vairāk pirms Jaunā gada. Mēs saprotam, ka šprotes lielākoties tiek pārdotas decembrī. Šobrīd Kaija ar vienu vagonu var satricināt visu Krievijas tirgu, atkārtošos, tā to neaizpildīs, taču nokaitēt var," — piebilda Ļutarevičs.
Pēc Ļutareviča sacītā, kurš vairāku gadu garumā vadīja reģionālo Lauksaimniecības ministriju, zivju pārstrādātājiem ir svarīgi saprast, vai Krievijas tirgū tiks atļautas arī citu Latvijas un Igaunijas uzņēmumu piegādes.
"Ja viņiem šodien investīciju komponente veido nulli, tad mūsu uzņēmumos no 10 līdz 12% pašizmaksu tie ir kredīti un procenti, ko mēs ņēmām," — viņš paskaidroja un piebilda, ka raizējas ne tikai Kaļiņingradas zivju pārstrādātāji, bet arī uzņēmumi Ļeņingradas apgabalā un Krimā, kur arī ir ierīkota zivju konservu ražošana.
Pēdējo divu gadu laikā visi reģionālie uzņēmumi-pārstrādātāji veica nopietnu modernizāciju, palielināja šprotu ražošanu, gan arī zivju konservu ražošanu kopumā. Kaļiņingradas zivju konservi pēc kvalitātes neatšķiras no importa, paskaidroja Ļutarevičs.
Saskaņā ar reģionālās valdības informāciju, pēdējo divu gadu laikā Kaļiņingradas apgabalā tiek novērots šprotu ražošanas pieaugums. Ja agrāk mēnesī tika ražots 1,5 miljoni konservu, šobrīd tiek ražots 4,2 miljoni. Savukārt 2017. gada gala rezultāti prognozē trīskāršu šprotu ražošanas palielināšanos – tiks saražots 42-44 miljoni konservu, kas ļaus nodrošināt pusi valsts pieprasījuma.
"Kas ir šprotu ražošana – vispirms, tā ir iedzīvotāju nodarbinātība. Tie nav parasti konservi, tas ir roku darbs, darba vietas, fizisko personu ienākumu nodoklis. Tā, patiešām, ir liela daļa ekonomikas, kas ir jāsargā. Mūsu interešu lobēšana pagaidām pa spēkam ir tikai gubernatoram un reģiona Valsts Domes deputātiem, domāju, viņi pievienosies," — noslēgumā teica Ļutarevičs.
