RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kura paredz ES politiski ekonomisko sankciju mehānisma palaišanu attiecībā pret Poliju par atkāpšanos no demokrātijas un tiesiskas valsts normām, šo lēmumu asi kritizēja Polijas premjerministre Beāte Šidlo.
Viņas neapmierinātību izraisīja tas, ka par sankciju mehānisma palaišanu balsoja daži eirodeputāti no Polijas, kuri pārstāv opozicionāru partijas.
Politycy, szkalujący swój kraj na forum międzynarodowym nie są godni jego reprezentowania.
— Beata Szydło (@BeataSzydlo) 15 ноября 2017 г.
"Politiķi, kuri nomelno savu valsti starptautiskā forumā, nav cienīgi pārstāvēt to," uzrakstīja Šidlo savā Twitter.
Tāpat viņa apsolīja, ka Eiropas samita laikā, piektdien, viņa teiks savu vārdu "par vakardienas skandalozajiem notikumiem Eiroparlamentā".
Podczas piątkowego szczytu europejskiego, odniosę się do dzisiejszych skandalicznych wydarzeń w PE
— Beata Szydło (@BeataSzydlo) 15 ноября 2017 г.
Kā raksta RIA Novosti, rezolūcijā teikts par ES līguma 7. panta piemērošanu, kura var atņemt Polijai balsstiesības ES padomē gadījumā, ja padome konstatēs "acīmredzamu nopietnu ES vērtību pārkāpumu draudu pastāvēšanu.
Polijas ĀM nosauca rezolūciju par politiskā spiediena instrumentu.
"Mēs cienām parlamenta kā ES pārstāvniecības iestādes tiesības uz sava viedokļa paušanu. Taču pieņemtā rezolūcija ir vienpusējs dokuments, kurš bieži balstās uz politiskās, nevis uz solīdu tiesiskās situācijas analīzi," teikts ministrijas paziņojumā.
Iepriekš Polijas prezidents Andžejs Duda uzlika veto uz parlamenta pieņemtajiem likumiem par Nacionālo tiesas padomi un Augstāko tiesu, un 25. septembrī sniedza šo likumprojektu alternatīvās versijas. Eirokomisija (EK) kritizēja arī jaunās likumprojektu versijas, paziņojot, ka tās ved pie tiesu varas pakļaušanās izpildvarai un pirmstermiņa Augstākās tiesas tiesnešu pilnvaru izbeigšanas.
Tai pat laikā prezidents parakstīja likumus par vispārējo tiesu darbu un par Nacionālo tiesnešu skolu. Pēc EK domām, šie divi likumi nopietni iedragā taisnīgās tiesas neatkarību Polijā, un tām sekos tūlītējas un ļoti nopietnas negatīvas sekas neatkarīgai taisnīguma funkcionēšanai.
Pēc likuma publicēšanas par vispārējo tiesu darbu EK sāka Polijas ES likumdošanas pārkāpumu novēršanu. Kārtējā oficiālā vēstule šajā jautājumā tika nosūtīta Varšavai 12. septembrī, EK izteica jaunas oficiālas pretenzijas un draudēja vērsties ES Tiesā, ja Varšava mēneša laikā neveiks atbilstošus pasākumus. Šobrīd EK pēta Polijas varas iestāžu atbildi.
