Nekad nelasiet statistiku. Vismaz, ja vēlaties par kaut ko būt vairāk vai mazāk pārliecināti. Ja nevēlaties no jauna pārbūvēt sveša pasaules uzskata fundamentu, ko esat kaut kur dzirdējuši, kaut kur manījuši un nemanāmi sākuši uzskatīt par savējo, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs. Ņemiet vērā: ja līdīsiet statistikā, nāksies atgriezties pie skaidra prāta, domāt un pārlikt, īsāk sakot, strādāt. Sausos skaitļos, protams, ir daudz kas, taču svētku tur nav, tur neviens glāzīti neielies.
Runa būs tieši par izdzerto. Mēs Baltijā, piemēram, ļoti lepojamies ar to, ka mēs neesam dzērāji — kā krievi. Šī sajūta jau pati par sevi izraisa galvu reibinošu sajūtu. Protams, ja vien nepalasīt statistiku. Taču tā jau lien pie mums. Nesen eiropieši parēķināja, kas, cik un kādās valstīs tērē alkoholam. Pirmajā vietā izrādījās diemžēl… Igaunija. Otrajā, — uzmanību! — Latvija. Vai jāsaka, kurš ir trešajā vietā, jeb jūs jau nojaušat un pateiksiet man priekšā?
Modās aizvainojums. Taču šo un to dzeramu paķērušas līdzi, mēs — trīs māsas — apsēdāmies, korķējām vaļā un metām iekšā aiz žēluma. Kā tad tā — vai tad nu mēs kādas dzērājas? Tas tak nevar būt. Mēs nemaz tik daudz nedzeram — tur tak apakšā mazdrusciņ vien bija. Bet Eiropas statistika raugās uz mums tīri vai ar riebumu. Un zem šiem skatiem kaut kā kļuva nelabi — gaidāmo dvēseles svētku vietā pēc "aizvainojuma" nāca "kauns". Iemetām vēl. Kļuva sliktāk. Būt tādā stāvoklī ir nepatīkami, tādēļ kaut kā jāreaģē, kaut kā savādāk jāpaskaidro skaitļi, lai tā sārto vaigu sajūta aiziet.
Mēģinājām vilkt to mūžīgo dziesmu par "meliem un statistiku". Neder — tirdzniecības dati. Ieskatījāmies, izlasījām, kā nu mācējām. Bet tur tak par izdzerto nav uzrakstīts, tikai par nopirkto. Cita runa, meitenes. Nu, nopirkām vairāk par visiem. Skaidrs, priekš kam — lai būtu. Sakām, nav te tiešas saiknes. Tikai eiropieši, nūģi tādi, saka, ka ir. Sak, kamdēļ jūs tik daudz pērkat, ko? Nu priekš kam tik daudz, kur jūs tik daudz liekat, ja nedzerat? Nezina un nesaprot viņi trauksmi, kas mums pazīstama no jaunības gadiem — "a ja nu nepietiks?"
Pēc tam kāds apjēdza: sak kādēļ par cenām klusējam? Mums tak dārgs alkohols — tā nu arī sanāk, ka daudz. Tiesa, Eiropā tas ir vēl dārgāks. Neder. Toties mums algas mazākas — lūk kas par lietu! Pelnām maz, dzeram tik pat daudz kā visi, tostus pieklājības pēc neizlaižam. Bet eiropieši norāda uz Balkāniem — tur algas ir vēl mazākas, adrenalīna cilvēkos vairāk, bet "krājumiņam" arī tur tik daudz netērē. Kad nu beidzot kļuva skaidrs, ka kāds tomēr ir vainīgs, uzreiz arī radās doma: tie tak ir krievi, kas mums statistiku bojā, un viņu mūsu republikās ir ļoti daudz.
Pagrozīja domu, papētīja no visām pusēm. It kā viss saskan. Tas ir jāatzīmē. Iemeta vēl. Nu re, arī kauna sajūta it kā pazudusi. Tās vietā nākusāš ierastās dusmas par smago pagātnes mantojumu. Tā dēļ eiropiešu priekšā sejas sarkst un dūres bālē. Tāda, lūk, ir Baltijas statistika.
