RĪGA, 11. decembris — Sputnik. Iniciatīva par Eiropas politikas jautājumiem partijas sanāksmē ir skaidri noteikusi iekšpolitiskos akcentus: Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētājs Martins Šulcs vēlas līdz 2025. gadam pārveidot Eiropas Savienību par Eiropas Savienotajām Valstīm ar kopējo konstitucionālo līgumu, raksta vācu laikraksts Die Welt. Raksta tulkojumu pārpublicējis portāls InoSMI.
ES locekļi, kuri neatbalstīs šo federālo konstitūciju, automātiski pametīs organizāciju, teica 61 gadu vecais politiķis Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas sanāksmē Berlīnē. Tās ietvaros partija nobalsoja par produktīvām pārrunām ar CDU/CSU.
"Eiropa — tā ir mūsu dzīvības apdrošināšana. Tā ir vienīgā iespēja, lai mēs varētu izturēt konkurenci ar citiem lieliem reģioniem". Pēc Šulca vārdiem, federālā Eiropa nedrīkstot apdraudēt atsevišķām valstīm, taču tai jākļūst par saprātīgu papildinājumu nacionālajām valstīm. Konstitucionālais līgums ir jāsastāda konventam, kas sevī ietvertu arī civilo sabiedrību un cilvēkus. Tas būtu jāapstiprina visām dalībvalstīm, viņš teica. "Tam, kurš to neatbalstīs, būs jāatstāj Eiropas Savienība".
Ar šo reformu Šulcs vēlas apturēt nacionālistu uzbrukumu Eiropā. Viņš norādīja uz labējo populistu partiju panākumiem vēlēšanās Francijā, Nīderlandē, Somijā, Dānijā, Austrijā un Vācijā. "Ja mēs nemainīsim kursu, ja mēs neturpināsim stiprināt Eiropu ar praktiskiem un konkrētiem darbiem, šie spēki ņems virsroku".
Ar šādu metodi politiķis cenšas īstenot partijas pagājušā gadsimta prasību, jo šī ideja — izveidot Eiropas Savienotās Valstis pēc ASV parauga — pastāv daudz ilgāk nekā Eiropas Savienība. Pirmo reizi sociāldemokrāti šādu ideju ierosināja 1925. gadā. Tagad Šulcs nosaucis konkrētu termiņu, līdz kuram vajadzētu būt īstenots šīs mērķis: 100 gadi pēc tam, kad sociāldemokrāti pirmo reizi pieprasījuši spert šādu soli.
Merkele nosprauž citus mērķus
Ārpus Šulca partijas viņa priekšlikumi tika uztverti skeptiski. Kanclere Angela Merkele (CDU) paziņojusi, ka šāds "mērķa apzīmējums" viņai nešķietot sevišķi nozīmīgs uzdevums. Tā vietā viņa aicināja pārvarēt vājās vietas ES veidošanā un padarīt Eiropas ekonomikas un valūtas savienību "noturīgu pret vētrām un krīzēm". "Mums jābūt ekonomiski spēcīgiem, labāk jāsadarbojas aizsardzības jomā. Mums jāīsteno kopēja iekšpolitika un politika attīstības jomā, lai mūs nopietni uztvertu kā kontinentu vai Eiropas Savienību. Es domāju, ka par primāro uzdevumu jākļūst spējai darboties, nevis iezīmēt mērķus, — viņa sacīja. — Tāpēc uzskatu, ka mūsu galvenais uzdevums ir panākt, lai mēs līdz 2025. gadam varētu teikt, ka ir nodrošināta ciešāka sadarbība aizsardzības jomā un citos minētajos jautājumos."
CSU zemes grupas vadītājs Bundestāgā Aleksandrs Dobrinds nosauca Šulcu par "Eiropas radikāli". "Cilvēku, karš pieprasa līdz 2025. gadam izveidot Eiropas Savienotās Valstis, kurš grib tuvāko septiņu gadu laikā likvidēt nacionālās valstis un izmest no ES visus tos, kuri nevēlas pakļauties šai diktatūrai, —iespējams, vajadzētu nosaukt par Eiropas radikālu, — viņš kritizēja. — Tos, kuri negrib pakļauties viņa idejām par Eiropu, viņš grib izmest. Tomēr Eiropa funkcionē tikai kā kopprojekts, nevis kampaņa pret citādi domājošiem".
Zaļie uzskata, ka Šulca minētais gads ir izraudzīts "nejauši". Partijas eksperte ārpolitikas jautājumos Franciska Brantnere (Franziska Brantner) reaģēja atturīgi. "Būtu labi, ja Martins Šulcs vienā no nākamajām lielajām koalīcijām varētu panākt konkrētus un nepieciešamus soļus, piemēram, ekonomiskās un valūtas savienības sekmēšanu," — teica bijušā Eiropas Parlamenta deputāte, intervijā laikrakstam Die Welt.
