RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Pirmdienas rītā Eiropu negaidot pārsteidza "Jamaikas" koalīcijas pārrunu izgāšanās Vācijā. ES valstu valdību oficiālie secinājumi izrādījās visai atturīgi. Neviens nevēlas vēl vairāk saasināt saspringto situāciju ar kritiku no ārpuses, raksta vācu izdevums Die Welt. Raksta tulkojumu pārpublicēja portāls InoSMI.
Sliktas ziņas Eiropai
Taču par to, ka nepieciešamās reformas un svarīgi lēmumi Eiropā, iespējams, tiks atlikti "Jamaikas" neveiksmes dēļ, valda liels satraukums "Tās ir sliktas ziņas Eiropai," — teica Eiropas valsts sekretārs no Nīderlandes Halbe Zeilstra. Visas ES dalībvalstis vienmēr vispirms ir pievērušas uzmanību Vācijas viedoklim. Pēdējās nedēļās tas ir īpaši svarīgi Londonai un Parīzei.
Pirmdien Eiropas Komisija rīkojās ārēji mierīgi. "Šeit, komisijā, mēs esam pārliecināti (…) par to, ka stabilitāte un pēctecība tiks ievērota," — sacīja spīķeris par "Jamaikas" koalīcijas beigām. Tomēr komisijas aizkulisēs bija skaidri dzirdamas arī bažas par to, vai nepieciešamās reformas tagad izdosies realizēt gana ātri. "Tagad daudz kas būs grūtāk sasniedzams," — sacīja ierēdnis.
Francijā valda klusums
6. decembrī Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers grasās prezentēt lielo likumdošanas paketi par eirozonai svarīgām reformām. Tad dalībvalstīm un ES parlamentam būs jāpieņem lēmums. Tas var ilgt zināmu laiku.
"Briselē visiem ir skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē jaunas reformas var veikt tikai ierobežotā laika periodā. Šis logs atvērsies pēc Vācijas valdības veidošanas, un aizvērsies aptuveni piecus vai sešus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām, kas notiks 2019. gada maijā vai jūnijā," — pastāstīja Guntrams Volfs, Briseles analīzes centra Brueghel vadītājs.
Pēc Volfa teiktā, bez Berlīnes viennozīmīgas pozīcijas būs ievērojami grūtāk pieņemt svarīgus lēmumus tādos jautājumos kā, piemēram, migrācijas politika, tā dēvētās aizsardzības savienības izveidošana vai Brexit apspriešana.
Francijā valda klusums: Angela Merkele pēdējā desmitgadē iemiesoja vācu stabilitāti un stiprību. Šķita: viņa panāk visu, pie kā ķeras.
Attieksme pret to Francijā bija neviennozīmīga. Tie, kas meklēja Eiropas Savienības ienaidnieka tēlu, atrada to, pateicoties Merkeles dominēšanai. Tagad runa ir par " dievu nāvi", tomēr tas neizraisa nedz atvieglojumu, nedz pat ļauna prieka ēnu. "Saspringta situācija Vācijā nav mūsu interesēs," — teica Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdienas rītā tikšanās laikā Elizejas pils kuluāros. Makrons piebilda, ka iepriekš viņš piezvanījis kanclerei un iezīmējis Brīvas demokrātiskās partijas (BDP) līdera Kristiāna Lindnera paziņojumu kā "ļoti stingru".
Francijas prezidentam jaunas vēlēšanās Vācijā kļūtu par sliktāko notikumu attīstības scenāriju: Makronam vajadzīga stipra Merkele. Parīzē koalīcijas ieilgušās pārrunas jau uztver kā liktenīgu bremzi Makrona Eiropas iniciatīvai.
Taču Elizejas pilī joprojām cenšas saglabāt optimismu. Politiskā nenoteiktība Vācijā pastiprina "ambiciozā Eiropas projekta" nepieciešamību, un oficiālajā paziņojumā teikts: "mēs vēlamies Vācijai un Eiropai, lai mūsu svarīgākais partneris būtu stabils un spēcīgs". Krīze stiprināja Francijas apņēmību "sniegt priekšlikumus, izvirzīt iniciatīvas un strādāt pie ambiciozā Eiropas projekta". Sadarbībā ar vācu partneriem tas tiks realizēts.
Londonu apdraud ekonomiskā krīze
Londona arī vēlas kaut ko sasniegt tuvākajos mēnešos ar vāciešu palīdzību. Angelu Merkeli uzskata par Eiropas nekronēto karalieni, kura pēc naksnīgām pārrunām pasludina pieņemto lēmumu pārējām ES valstīm vai pat to diktē. Uz šo iedomāto Merkeles visvarenību Londona paļāvās Brexit jautājumos jau bijušā premjera Deivida Kamerona laikos un tāpat turpina ar Terēzu Meju priekšgalā.
Tāpat kā Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, arī britiem ir vajadzīga stabila Vācijas valdība, jo laika sarunām par izstāšanos no ES ir aizvien mazāk. Ja viena no nozīmīgākajām valstīm, piemēram, Vācija, ilgu laiku būs politiski paralizēta, no Londonas viedokļa, tas novedīs vēl lielākā strupceļā. Decembra vidū notiks Mejai izšķiroša ES valstu un valdību vadītāju tikšanās Briselē. Patlaban vēl nav zināms, cik darbspējīga būs tobrīd būs Berlīne.
Tādēļ mērenās balsis Londonā iesaka visiem ES pretiniekiem salā nepriecāties par Merkeles kolapsu kā pierādījumu ES fiasko, – bez vienošanās par Brexit Lielbritānijai draud ekonomiskā krīze. Tomēr oficiāli komentāri no Temzas krastiem par "Jamaikas" beigām nav sniegti.
Līdzīga ir arī situācija Itālijas valdībā. Neviens Eiropā nevēlas pieliet eļļu ugunī vai pat pavisam sabojāt attiecības ar kancleri Merkeli. Itālijas valdība novēro situāciju Vācijā ar "bijīgu klusēšanu", kā paziņojis valdības spīkers. Valdības vadītājs Paolo Džentiloni cer, ka strīdi nevājinās Merkeli. Viņam Vācijas kanclere ir svarīgākais partneris drošības politikā un bēgļu problēmas risināšanas jautājumos.
Situāciju līdzīgi vērtē arī Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns: "Brexit, klimata izmaiņas, teroristu draudu un migrācijas problēmu laikos, kā arī tad, kad no ASV puses, šķiet, veidojas daudzpusējas attiecības, un Eiropas Kopienas vērtības vājinās, spēcīga Vācijas valdība ir nepieciešama, lai saglabātu Eiropas stipras pozīcijas pasaulē," — viņš teica avīzes Welt redakcijai.
Aselborns piebilda: "Vācija ir pēdējā valsts, kas var atļauties pieļaut valdības nestabilitāti. To nepieļauj Vācijas loma pasaulē."
Nav saprotams arī tas, kādas sekas haoss Berlīnē var nest austrumeiropiešiem. "Vācija kļuvusi neparedzama," — teica Ungārijas diplomāts, kurš nevēlējās, lai viņa vārds tiktu nosaukts rakstā. No Polijas puses nekādu oficiālu paziņojumu nav. "Krīze Vācijā," — īsi paziņoja Polijas televīzija. Divi vārdi, ar kuriem viss pateikts.
