RĪGA, 7. decembris — Sputnik, Aleksejs Stetjuha. Kopš bērnības mīlu cirku. Tas man vienmēr saistās ar cukurvati, svētkiem un tādu īpašu smaržu. Jau paaudzies, ejot garām cirkam Merķeļa ielā, elpu aizturējis, skatījos uz spilgtajām afišām. Šķita, ka jūtu to pašu smaržu no bērnības.
Man ļoti nepatika, ka cirku slēdza. Likās, ka tas ir nepareizi. Iestājos par tā saglabāšanu, iestājos par to, lai cirkā paliktu dzīvnieki. Taču cirku slēdza. Pat klauni nepalika.
Atvainojiet par šo nostalģisko atkāpi, taču tā ir svarīga. Nesen biju Daugavpilī — otrajā lielākajā pilsētā Latvijā. Izrādījās, viss ir kārtībā — cirks vienkārši ir pārcēlies uz turieni.
Izsole un eironauda
Man piezvanīja paziņa un pastāstīja ko tādu, kam es nekādi nespēju noticēt, tāpēc nolēmu pārbaudīt pats un paskatīties pats savām acīm. Paldies paziņam. Tālāk stāsts ritēs brīvā stilā. Pamēģiniet iztēloties sejas un tēlus — tas ir to vērts.
Daugavpils ir liela pilsēta, taču tās potenciāls ir apglabāts kopā ar rūpniecības zonām nomalēs un sagrautām mājām centrā. Un te pēkšņi — gluži kā gaismas stars — pilsētai gatavi piešķirt Eiropas naudu, taču ne jau tāpat vien, protams, ar prātu. Pareizāk sakot, eirofondi ir gatavi investēt aptuveni četrus miljonus eiro ražošanas organizēšanai ziemeļu industriālās zonas teritorijā. Saskaņā ar noteikumiem Daugavpils dome izsludināja izsoli, lai atrastu potenciālos īrniekus, kuri būs gatavi vest pilsētu pretī uzplaukumam.
Saskaņā ar izsoles noteikumiem, īrniekam bija jāuzņemas saistības izveidot vismaz 60 jaunas darba vietas un investēt projektā vismaz 700 tūkstošus eiro. Objekta sākotnējā cena — 1,5 eiro par kvadrātmetru. Vārdu sakot, viss ir godīgi un saprotami.
Taču jau izsoles gatavošanās procesā radās iespaids, ka nevienam nav vajadzīgi lieki dalībnieki. Pirmais "zvaniņš" atskanēja, kad pašvaldības lapā parādījās nepareizs izsoles datums — 16. novembra vietā bija norādīts 17. novembris.
Tomēr viens investors no Rīgas nolēma piedalīties konkursā — sagatavoja dokumentus un ieradās, lai iesniegtu pieteikumu. Pēc viņa paša vārdiem, nekāds īpašs prieks pieņēmēju sejās nebija redzams, taču to pierādīt neizdosies. Visi dokumenti tika rūpīgi pārbaudīti, atzīti par atbilstošiem izsoles noteikumiem, un uzņēmējam tika atļauts piedalīties izsolē.
X dienā zālē bija komisija un divi konkursa dalībnieki — vietējais un atbraucējs. Gluži negaidot "viesis" pacēla kartiņu, un izsole beidzās viņam par labu jau pirmajā posmā: vienojās par 1,65 eiro par kvadrātmetru. Atbilstoši noteikumiem, uzvarētājs tika pasludināts nekavējoties — izsoles noslēgumā.
Uzvarētāja noslēpumainā pazušana
Izsolē uzvarēja uzņēmums Shine Expert, kas izstrādājis un ievedis Latvijas tirgū sausās automašīnu mazgāšanas tehnoloģiju. Shine Expert ir plaša sadarbības pieredze ar vairākām lielām kompānijām, tai ir vairāki ES patenti. Ražošanai Daugavpilī uzņēmums plānoja investēt 3,5 miljonus eiro un izveidot 182 jaunas darba vietas. Varētu domāt, ka viss rit lieliski. Nekā nebija.
Trīs dienas pēc izsoles pašvaldības vietnē parādījās īsa piezīme par to, ka izsole aizritējusi bez uzvarētāja. Nekādas oficiālas un neoficiālas vēstules un zvanus bijušais uzvarētājs nesaņēma. Patiesībā tieši šajā brīdī mani uzaicināja pavērot tālākos notikumus.
— Ļoša, kaut ko tādu tu vēl nebūsi piedzīvojis. Tā ir īstākā fantastika.
- Visu cieņu, taču neticu. Es jau sen vairs neticu, ka ir tādi idioti pie varas stūres, kuri nespēj saprātīgi izskaidrot krāpšanu.
— Nu, tad braucam! Paskatīsies.
Cirks sākas
Atzīstos godīgi: es esmu "humanitārais" līdz matu galiņiem, un jebkurā juridiskā jautājumā mani var apvest ap stūri kā mazu bērnu. Es ļoti ātri apjūku starp cipariem, likuma punktiem, juridiskajām niansēm un tā tālāk. Tāpēc neko daudz no brauciena uz Daugavpils domi negaidīju. Braucu kompānijas pēc un tāpat vien — viss izskatījās pārāk stulbi. Tur noteikti ir kāds triks.
Tomēr dokumentus cītīgi izpētīju un pat parādīju zinošiem juristiem. Uzvarētājam viss bija kārtībā, tātad pretējai pusei jābūt kādam stabilam trumpim. Taču patiesība pārspēja visas cerības.
Tālāk potenciālais investors, žurnālists no Daugavpils un es veicām nelielu izmeklēšanu. Atvainojos par brīvo pārstāstu.
- Labdien. Es uzvarēju izsolē par Mendeļejeva 5. Gribu parakstīt īres dokumentus, — izsoles uzvarētājs zvana uz Daugavpils domi.
— Kur?— vaicā tajā pusē.
- Mendeļejeva 5.
— Pamēģināšu noskaidrot.
Desmit minūtes domes iekšējais telefons nokaitis strādā centienos sameklēt cilvēku, kurš vismaz kaut ko ir dzirdējis par līgumu četru miljonu vērtībā.
— Ziniet, jūs tajā neesat uzvarējis.
- Kā neesmu uzvarējis?
— Nekā neesat uzvarējis.
- Kāpēc?
— Nezinu. Mums kaut kas mainījās, un jūs neesat uzvarējis.
- Kas mainījās?
— Kaut kas.
- Vai sīkāk uzzināt var?
— Man tādu datu nav, jums jāvēršas attīstības departamentā pie Svetlanas Krapivinas.
Kas? Kur? Kad?
Tajā pašā kompānijā braucam uz attīstības departamentu.
- Sveicināti!
— Labdien.
- Mēs jautājumā par Mendeļejeva 5.
— Un?
- Mums ieteica ierasties pie jums.
— Kāpēc?
- Redziet, es uzvarēju izsolē, taču pēc tam izrādījās, ka…
— Rezultāti ir atcelti.
- Bet kāpēc?
— Tāpēc, ka neatbilst Ministru kabineta noteikumiem.
- Kas neatbilst?
Iestājas neveikla pauze. Pretentenda atbilstība tika pārbautīta, pieņemot pieteikumu izsolei.
- Pieteikumu taču pieņēma…
— Pieņēma. Taču pēc tam izskatīja, un tas nav piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
- Bet kritērijs?
— Saskaņā ar Lursoft (uzņēmumu datu bāze) datiem, jums nav nevienas gada atskaites.
- Tā nav patiesība.
— Saskaņā ar Lursoft — patiesība.
- Pagaidiet, es šajā kompānijā strādāju četrus gadus. Ja kompānija kaut reizi nenodod gada atskaiti, tā automātiski aptur savu darbību.
— Es nevaru to komentēt. Tie ir juridiski aspekti.
- Pagaidiet, bet ja nu kāds iegājis vietnē un viņam licies…
— Nav licies.
- Labi. Ja tā, kā tad es tiku izsolē?
— Izsolē arī es varu nokļūt.
- Nē. nevarat.
— Izsole ir noslēgta. Ja gribat pārsūdzēt, tās ir jūsu tiesības. Varat vērsties.
- Pie kā vērsties?
— Nu, jūs droši vien labāk zināt, kur vērsties.
Krapivinas "pieklājības" līmenis neatgriezeniski tuvojās kritiskajai atzīmei. Atmosfēra bija jāizlādē.
- Piedodiet, vai mēs varam tagad ieiet Lursoft un pārbaudīt datus par gada atskaitēm?
— Man nav piekļuves.
— Kā tā?
- Mums beidzās nauda — ļoti bieži izmantojām viņu pakalpojumus.
— Varbūt tad es ziedošu?
- Nenāktu par ļaunu.
— Labi. Pie kā vispār vērsties, lai saņemtu saprotamu atbildi?
- Nezinu. Vērsieties domē. Rakstiet vēstules.
Saruna acīmredzami juka laikā. Projektu nodaļas eksperte meta pie malas mēģinājumus sarunāties cilvēciski un sāka atbildēt saskaņā ar protokolu. Pēdējais mēģinājums.
- Labi. Pieņemsim, dalībnieks patiešām neatbilst. Kāpēc viņam to nepaziņoja?
— Varbūt viņiem beigusies nauda arī telefonam?
Joks bija vietā. Nosprauslojāmies, atvainojāmies.
— Nekas, nekas. Jokojiet. Jums ir ļoti labs humors. Varat piedalīties KVN. Kopā ar Gorod.lv.
- Paldies. Visu labu.
— Aha. Lai jums arī veicas.
Par KVN (Jautro un atjautīgo klubs — red.) neko neteikšu, taču man ir jautājums "Kas? Kur? Kad?" stilā: godātie gudrinieki, vai tas patiešām ir dialogs ar potenciālo investoru, kas notiek 2017. gadā?
Dievs ar tām investīcijām, taču, ja ar mani tādā tonī runā veikalā, es saucu menedžeru, jo tā nedrīkst, galu galā, tā nav pieņemts! Un nav nozīmes tam, vai domei ir taisnība, vai viņi cenšas piekrāpt uzņēmēju — gan vienu, gan otru var darīt ar cieņu. Pat pasūtīt vienu māju tālāk var tā, ka no "ceļojuma" gribas atvest un uzdāvinat magnētiņu.
Daugavpils pašvaldībai magnētiņu vest negribas, taču atgriezties gribētos gan. Pilsēta ir skaista.
