Krievija ir oficiāli atzīta par noziedznieci, raksta Dmitrijs Lekuhs portālā RIA Novosti. Valsts izlase nevarēs piedalīties Olimpiskajās spēlēs Phjončhanā pilnā sastāvā ar savu karogu un himnu. Jautājumu par atsevišķu sportistu dalību ar neitrālu karogu izskatīs atsevišķi. Spēlēs varēs piedalīties "tīrie" sportisti, kuru sarakstu apstiprinās speciāla SOK komisija. Pie tam SOK piespriedusi Krievijas Olimpiskajai komitejai naudas sodu — 15 miljonus dolāru. KOK pienākums ir kompensēt SOK izmeklēšanas izdevumus un veicināt neatkarīgas dopinga testu iestādes izveidi.
Bet!
Krievu "zvaigznēm" ir jābūt olimpiādē. Jā, ar "neitrālu karogu" un pēc bezgalīgiem pazemojumiem, taču jābūt. Saskaņā ar SOK ierēdņu ieceri sportistiem jāuzstājas ar abreviatūru OAR — Olympic Athlete from Russia. Citādi taču sporta birokrātiem pietrūks naudas, krievu naudas, kas viņiem vajadzīga jaukai dzīvei. SOK priekšsēdētājs Tomass Bahs pat raudāja krokodila asaras, klāstot, cik centīgi "aizstāvēti tīrie krievu sportisti". Un jau iepriekš apsprieda Krievijas iespējamo boikotu. Piedodiet, taču šeit nepieciešams precīzs citāts: "Boikots nekad nav palīdzējis neko panākt. Es nesaskatu iemeslus tādam lēmumam. Mēs atļāvām tīrajiem Krievijas sportistiem piedalīties OS, lai demonstrētu, ka viņi patiešām valstī ir un var kļūt par tiltu valstij uz tīra sporta nākotni. Tā ir labāk nekā celt jaunu sienu starp Krieviju un starptautisko olimpisko kustību."
Protams, pie tam Tomass Bahs kategoriski pieprasa atzīt, ka "lēmums nav politisks".
…Ir tāda labi pazīstama krievu anekdote par tiem, kam patīk zivtiņu paēst pikantā situācijā.
Šie jaukie cilvēki ir pārliecināti, ka mums ir jādod viņiem tāda iespēja, jo banketam ir jānotiek uz mūsu rēķina.
Ko lai saka.
Nezinu, ko izlems mūsu sporta federācijas un paši sportisti, taču viens ir skaidrs: lai ko tur Bahs klāstītu, lēmums neapšaubāmi ir politisks.
Turklāt neviens pat nemēģina slēpt faktu, ka tas pieņemts ar mērķi sodīt un pazemot Krievijas Federāciju: rietumu mediji to klāsta absolūti atklāti. Un ikvienam krievu sportistam, pieņemot lēmumu par "uzstāšanos ar neitrālu karogu", ir jāapzinās, ka tādējādi viņš labprātīgi piedalās savas dzimtenes "sodīšanā un pazemošanā".
Starp citu, SOK jau ir publicējusi kritērijus, saskaņā ar kuriem tiks vērtētas Krievijas sportistu iespējas piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Krievu atlēti tiks uzaicināti pēc īpašas komisijas ieskatiem, ko veidos WADA, DFSU un SOK locekļi. Pēc veselas kaudzes testu un atklāta pazemojuma SOK "rezultātā pēc saviem ieskatiem izvēlēsies sportistus, kuri saņems uzaicinājumus" piedalīties Olimpiskajās spēlēs. Viņi kļūs par godpilnajiem "olimpiskajiem atlētiem no Krievijas" bez jebkādām norādēm uz pilsonību vai jebkādu citu piederību lielās valsts nacionālajai izlasei.
Patiesībā, te varētu pielikt punktu.
Atklāt sakot, es neredzu nekādu jēgu piedalīties šajā pasākumā ne Krievijas Federācijai, ne sevi un savu valsti cienošajiem krievu sportistiem.
Krievijas zvaigžņu piedalīšanās pasākumā tagad ir svarīga tikai SOK funkcionāriem — ja krievu sportisti neieradīsies, viņi var zaudēt vērā ņemamu daļu sirdij dārgā budžeta. Piemēram, augstākais reitings ziemas olimpiādēs vienmēr ir hokeja turnīram. Taču bez ASV un Kanādas NHL zvaigznēm, kas atteica SOK bez jebkādām "sankcijām" un Krievijas KHL tas pārvēršas par "kolhoza sacensībām" un zaudē ne tikai sportisko, bet arī komerciālo pievilcību. Funkcionāriem nepavisam negribas zaudēt naudiņu, tāpēc viņi izvēlējās "kompromisa lēmumu".
Jautājums ir tikai viens: kamdēļ tas mums būtu vajadzīgs?
Vai patiešām kāds ir gatavs, piemēram, priecāties par "olimpisko atlētu no Krievijas" hokeja izlases spēli?! Vai gatavs apmaksāt no budžeta treniņus virknei sportistu "nekomerciālos sporta veidos", kuri pēc tam tiks aicināti nest ienākumus šai nesaprotamajai organizācijai?
Jau vairākkārt esam rakstījuši, ka pašreizējos apstākļos, kad neviens sportists, kurš izcīnījis medaļu, nevar kopā ar līdzjutējiem priecāties par savu uzvaru pirms birokrātu lēmuma, olimpiskajam sportam nepieciešamas reformas. Pretējā gadījumā tam jāmirst.
Ko lai saka? Ja tas ir nolēmis negaidīt un izdarīt pašnāvību, mēs nedomājam, ka nāktos piedalīties šajā pasākumā vai atbalstīt to finansiāli.
Lai kā sportistiem, sporta ierēdņiem vai sporta žurnālistiem gribētos apmeklēt Phjončhanu (skaidrs, ka daudziem to gribētos, ko tur slēpt), šajos apstākļos tas ir objektīvi neiespējami. Tiem, kuri tomēr nolems braukt, ir jāpatur prātā, ka viņš šo lēmumu pieņēmis pats.
Tête-à-tête ar savu sirdsapziņu un jūtām pret Tēvzemi.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim
