RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Latviešus, kuri aizbraukuši uz citām Eiropas valstīm, neatgūt ar skaistiem saukļiem un speciāli izveidotām mājas lapām, lai piesaistītu reemigrantus ir jānodrošina viņiem darbs un pienācīgu atalgojumu, paziņoja analītikas centra Certus vadītājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis Latvijas Radio intervijā.
Latvijas darba tirgū radusies paradoksāla situācija: no vienas puses, tiek novērots darbinieku deficīts, taču dažos rajonos ir ļoti augsts bezdarba līmenis — līdz 20%, atzīmēja Dombrovskis.
Kļūst acīmredzamas uzreiz vairākas problēmas: darba emigrācija, zema dzimstība, cilvēkiem, kuri meklē darbu, nav iespējas pārvākties uz vietu, kur tas ir, paskaidroja bijušais ministrs.
Viņš atzīmēja, ka arvien biežāk Latvijas politiķi runā par to, ka ir jāieved darbiniekus no ārvalstīm, taču sabiedrībā pastāv pretestība šiem plāniem. Taču visi saprot, ka ir arī citi resursi — reemigranti. Neskatoties uz to, pēc bijušā ministra domām, reemigrācijas plāns, kuru centās īstenot valdība, bija vairāk "skaisti saukļi".
"Ja pieņemam vienkāršu patiesību, ka cilvēki lielā mērā brauc prom tādēļ, ka šeit ir salīdzinoši zems atalgojums un salīdzinoši zemas iespējas atrast darbu, tad īpaši radītas mājaslapas, saukļi un runas nepalīdzēs. Jo cilvēki uzdod vienkāršus jautājumus — ja es atgriezīšos Latvijā, kur es strādāšu, cik daudz es pelnīšu?" atzīmēja Dombrovskis.
Lai atgrieztu emigrantus, nepieciešami pārdomātāki pasākumi, uzskata bijušais ministrs, un te galvenais ir parādīt, ka Latvijā cilvēkus sagaida "kas vairāk, nekā rinda Nodarbinātības valsts aģentūrā".
"Ja vēlamies runāt par reemigrācijas plānu, tad šī plāna pamatā būtu svarīgi cilvēkiem parādīt, ka tur, Eiropā, izaugsme ir vidēji divi procenti gadā, bet mums četri pieci vai vēl labāk — seši,septiņi procenti gadā. Ka — visticamāk, Eiropā jūs strādāsiet zemas kvalifikācijas darbus, proti, sasniegt kaut ko augstāku," paskaidroja Dombrovskis.
Bijušais ministrs paskaidroja, ka viesstrādniekiem nav to sociālo sakaru, kuri ir vietējiem, ir cita izglītība, un izsisties ir daudz grūtāk.
"Tas izdodas tikai dažiem. Savukārt ar laiku šeit jūs varat sasniegt daudz vairāk," uzsvēra Certus vadītājs.
Viņš norādīja un vēl kādu problēmas aspektu: jaunieši no Latvijas bieži veido ģimeni ar ārzemniekiem.
"Ne vienmēr sieva vai vīrs būs gatavs braukt uz valsti, kas nav viņa dzimtene un, pat ja būs — tad tikai tad, ja te būs darbs, piemēram, bez obligāta pienākuma zināt valsts valodu. Kopumā Latvijai ir cerības atgūt tos jauniešus, kuri ir aizbraukuši, paskatījušies pasauli un sapratuši, ka tajā pasaulē nekas nav par velti un viņi paši nekad nespēs tur integrēties pilnībā, viņi tur nav izveidojuši arī ģimenes. Līdz ar to viņi ir gatavi atgriezties un savas zināšanas un pieredzi izmantot šeit," uzskata Dombrovskis.
Bet tas viss ir iespējams pie nosacījuma, ka viņi redzēs šeit iespēju to darīt.
"Ja viņi šeit redzēs, piedodiet, stagnācijas purvu, tad viņi nolems, ka labāk ir palikt tur," noslēgumā pateica Dombrovskis.
