RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Saskaņā ar Lietuvas Bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Jonasa Vitauta Žukauska paziņojumu, Baltijas valstis grasās cīnīties ar teroristu grupējumu "Islāma valsts" Tuvajos Austrumos, vēsta RIA Novosti. Kara analītiķis Boriss Rožins atzīmēja, ka ar šādu ideju Baltijas republikas "mazliet nokavēja".
Žukauskas pastāstīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija sākotnēji izskatīja kopīgas vienības izveidošanas variantu specoperāciju veikšanai pret teroristiem, taču tagad tiek apspriesti arī citi sadarbības veidi.
"Sākumā bija kopējās eskadras izveidošanas ideja, taču tagad plāni mazliet mainījušies. Tā vai savādāk, būs kopīga specvienība," paziņoja ģenerālleitnants.
Savukārt Lietuvas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Karoblis atzīmēja, ka savstarpēju spēku specvienību specoperāciju veikšanai sastādīs latviešu un lietuviešu militārdienējošie, savukārt Igaunija sniegs citas jaudas.
Pēc Karobļa sacītā, jau nākamgad valstis plāno nosūtīt savstarpējās militārās spēkvienības uz Irāku.
Iepriekš bijušais Latvijas ĀM vvadītājs Jānis Jurkāns paziņoja, ka Latvija ir pārāk paklausīga, dara to, kas tai pavēlēts no augšas, un pie tā, ka visa pasaule šobrīd ir spiesta cīnīties ar ISIS, Latvija ir vainīga ne mazāk par citām valstīm.
Šobrīd NATO apmācības operācijā Resolute Support ("Izšķirošais atbalsts") Afganistānā dienē 23 latviešu karavīri, savukārt pretterorisma operācijā Inherent Resolve ("Nelokāmā apņēmība") Irākā piedalās seši Latvijas karavīri.
"Mazliet nokavēja"
Baltijas valstu plānus radio Sputnik ēterā komentēja Militārās un politiskās žurnālistikas centra eksperts Boriss Rožins.
"Pati ideja, ka Baltija kaut kā nopietni karos ar ISIS, tā jau pati par sevi ir mazliet absurda, jo galvenās kaujas darbības pret šo teroristisko grupējumu Sīrijā un Irākā tuvojas noslēgumam. Tātad, viņi te mazliet nokavēja," uzskata Boris Rožins.
Pēc viņa domām, Baltijas valstu militārpersonu terorisma apkarošanas plāniem Tuvajos Austrumos ir pirmām kārtām politiska nozīme.
"No informācijas viedokļa šādi paziņojumi aicina parādīt, ka Baltijas valstis ir uzticami ASV sabiedrotie un ir gatavas dalīt sūro terorisma apkarošanu. Kaut gan, ja viņi tiešām vēlētos kaut ko izdarīt… Karš pret ISIS norisinās jau trīs gadus, un viņiem, sanāk, bija nepieciešami trīs gadi, lai tikai sāktu apzināties savas dalības iespējamību. Tieši brīdī, kad ISIS jau izrādās "pie izlidošanas"," atzīmēja Boris Rožins.
Bruņots konflikts Sīrijā sākās 2011. gada martā. Saskaņā ar ANO informāciju, kara darbību laikā republikas teritorijā gāja bojā vairāk nekā 220 tūkstoši cilvēku. Kopš 2014. gada Sīrijā operāciju pret ISIS bez valsts varas iestāžu piekrišanas veic operāciju ASV. Kopš 2015. gada 30. septembra Krievija pēc Sīrijas prezidenta Bašara Asada lūguma sāka valdības karaspēku atbalstu no gaisa. Kara darbību gaitā Damaska izmainīja situāciju un pārgāja uzbrukumā, dienu pēc dienas izcīnot teroristiem pozīcijas galvenajos virzienos.
