RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Rīgas Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordināciju centrs, kurš tika atvērts 2016. gadā un atradās Rīgas domes pakļāvībā, apturēja darbu kopš 1. oktobra, vēsta tvnet.lv.
Rīgas domē paziņoja, ka centru slēdza tā iemesla dēļ, ka bēgļi reti griezās tajā pēc palīdzības, un šādas iestādes uzturēšana izmaksāja dārgi. Vērts atzīmēt, ka centra būvniecība izmaksāja 40 tūkstošus eiro.
Centra uzdevumos bija sociālās palīdzības sniegšana bēgļiem, jautājumu risināšana, kas saistīti ar dzīvesvietu, izglītību un integrāciju. Struktūrā strādāja trīs cilvēki: divi darbinieki un vadītājs.
Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis pastāstīja, ka varas iestādes vēlējās sagatavoties lielai bēgļu plūsmai, taču migrantu skaits izrādījies daudz mazāks, nekā sākotnēji prognozēts.
"Tagad redzam, ka nav nepieciešamības uzturēt šādu atsevišķu centru, un tādēļ likvidējām to," teica Vidauskis.
Pēc tam, kad Patvēruma meklētāju palīdzības koordināciju centrs tika slēgts, tā funkcija deleģēja citām iestādēm, tostarp, Rīgas domes Labklājības departamentam un Rīgas Pašvaldības policijai. Taču Labklājības departamenta un policijas pārstāvji paziņoja, ka nekādas norādes sakarā ar papildus pienākumiem viņi neesot saņēmuši.
Vidauskis atzīmēja, ka pagaidām konkrētu uzdevumu iestādēm nav un viss būs atkarīgs no katra patvēruma meklētāja individuālajām vajadzībām un no apstākļiem.
"Tagad patvēruma meklētājiem nāksies vērsties pirmām kārtām Rīgas domē, jo Koordināciju centrs bija pašvaldības struktūra. Mēs visu nokārtosim, parūpēsimies un atbildēsim uz tiem specifiskajiem jautājumiem, kurus uzdos bēgļi," atzīmēja Vidauskis. Tāpat viņš uzsvēra, ka no 1. oktobra Rīgas domē nav vērsies neviens bēglis.
Par atvērtu paliek jautājums par to, vai paši bēgļi zināja par koordināciju centra pastāvēšanu. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos pastāstīja, ka koordināciju centra pārstāvji divreiz apmeklējuši viņus, taču nekāda reāla palīdzība bēgļiem netika piedāvāta.
Patvērums "Drošā māja", kura nodarbojas ar bēgļu sociālo integrāciju, biedrības vadītāja Sandra Zalcmane tāpat atzīmēja, ka sadarbība ar centru netika izveidota, jo tajā nebija nepieciešamības.
2015. gadā Latvija uzņēmās ES saistības uzņemt 531 bēgli divu gadu laikā. Šī gada septembrī laiks, kuru Eiropas Savienība piešķīra Latvijai bēgļu uzņemšanas kvotas izpildei, beidzās. Uz to brīdi valsts paspēja pieņemt vien 364 cilvēkus, kas sastāda 65% no kvotas. Turklāt vairums bēgļu, kuri ieradās Latvijā, jau ir atstājuši valsti.
