RĪGA, 23. novembris – Sputnik. 2017. gada deviņos mēnešos Latvijas ekonomika pazaudējusi apmēram 50 miljonus eiro no nesaņemtajām Krievijas tranzītkravām, paziņoja biedrības "Baltijas asociācija – Transports un Loģistika" (BATL) prezidente Inga Antāne.
Ja gada sākumā RŽD apstiprināja 90% naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspili, tad septembrī – vien 5%, citē viņas vārdus BNN.
Līdz šim asociācija aktīvi aicināja Satiksmes ministriju un valdību sekmēt ekonomikas un nodarbinātības risku samazināšanu, ko varētu izraisīt Krievijas valdības lēmums sūtīt savas kravas caur savām ostām.
"Statistika dienu no dienas kļūst skaudrāka un nepielūdzami iezīmē patiesās izmaiņas tranzītā. Šī brīža situācijā uzvarētājs būs tas, kas spēs pieņemt ātrus un stratēģiski svarīgus lēmumus. Pirmais mājas darbs ir palielināt Latvijas konkurētspēju," — saka Antāne.
Pēc viņas sacītā, Latvijai ir jāatsakās no maksas paaugstināšanas par dzelzceļa infrastruktūru, sākot ar jauno gadu, pretējā gadījumā tā kļūs par līderi Eiropas Savienības valstu vidū pēc tarifa apjoma.
"Ja mēs nevaram panākt starpvaldību sarunās kompromisu ar Krieviju tranzīta kravu saglabāšanā, tad mums ir jādara viss iespējamais, lai izmaksu ziņā tranzīts, izmantojot Latvijas dzelzceļu, kļūtu pievilcīgs citiem reģioniem. Diemžēl mūsu sadarbības partneri Baltkrievijā un citās valstīs norāda uz mūsu nekonkurētspēju šajā jomā."
Pēc Asociācijas informācijas, septembrī trīs lielāko Latvijas ostu kravu apgrozījums sastādīja 4,5 miljonus tonnu, kas ir par 16% mazāk nekā 2014. gada septembrī.
Apkopojot datus par pārkrauto ogļu apjomu Baltijas jūras austrumu piekrastes ostās (Krievija un Latvija) šī gada deviņos mēnešos, BATL noskaidroja, ka kopējais apjoms pieauga līdz 43 miljoniem tonnu, taču tas notika tikai Krievijas ostās.
Krievijas ostās ogļu kravu pieaugums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 60%, salīdzinot ar analoģisku periodu 2014. gadā. Latvijas ostās ir reģistrēta samazināšanās apmēram par 10%.
Šī gada septembrī BATL iesniedza premjeram, satiksmes ministram, ekonomikas ministram, finanšu ministram un VAS Latvijas Dzelzceļš padomei nozares ekspertu un uzņēmumu izstrādāto rīcības plānu ar aicinājumu nekavējoties sākt rīkoties, jo pārrunas ar Satiksmes ministriju nonāca strupceļā.
Asociācija nevar piekrist Ministrijas viedoklim par to, ka situācija nozarē ir stabila un neprasa nekādus papildus pasākumus tās glābšanai.
Šobrīd Satiksmes ministrija pēc Saeimas Tautsaimniecības komisijas uzdevuma līdz decembrim izstrādā nozares attīstības ilgtermiņa koncepciju.
2016. gadā kopējais Krievijas kravu pārkraušanas apjoms Baltijas valstu ostās sastādīja 42,5 miljonus tonnu. Līdz 2020. gadam Latvija, Lietuva un Igaunija varētu pazaudēt vēl 60% no šīm kravām.
