RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Latvijā kārtējā pircēja pasūdzējās par supermārketa kasieres izmantoto krievu valodu. Incidents notika Jūrmalā, veikalā Super Netto. "Man nav jāklausās krievu valoda Latvijā," uzrakstīja pircēja patērētāju sūdzību portālā sudzibas.lv.
Kā pastāstīja veikala kliente, brīdī, kad pienāca viņas kārta uz apkalpošanu, kasiere jau bijusi saniknota — iepriekšējais pircējs nenovietoja uz lentes preču nošķiršanas zīmi, kā dēļ viņa nepareizi saskaitīja pirkuma summu. Kad sieviete, kā arī iepriekšējais klients, aizmirsa novietot uz lentes pirkuma nodalītāju, kasiere izteica viņai piezīmi krievu valodā.
"Gaidīju rindā un dzirdēju, kā viņa jau dusmojās un saniknota caur telefonu izsauca citu pārdevēju, kurai bija jānoņem nepareizi "iesistie" produkti (…) pārdevēja pat nesasveicinoties uzsāka pārmetumus, ka, vai es pirmo reizi esmu veikalā un svarīgākais, kas mani visvairāk aizkaitināja bija tas, ka man kā latvietei viņa pārmetumus izteica krievu valodā," sašutumā stāsta viņa.
Savā sūdzībā sieviete tāpat paziņoja, ka kamēr darbinieks nezina valodu, kādā runā klients, jārunā valsts valodā.
"Es uzskatu, ka mēs dzīvojam Latvijā, kurā valsts valoda ir latviešu valoda un kamēr mēs nezinām, kādā valodā klients runā, ir jāsasveicinās latviski, lai saprastu tālāko komunikācijas valodu. Man nav jāklausās krievu valoda Latvijā," paziņoja viņa.
Iepriekš plašu rezonansi izraisīja pircējas un kasieres konflikts Rīgas veikalā Maxima. Vārdu apmaiņa sākās pēc tā, kad pārdevēja nosauca pirkuma summu krievu valodā. Atbildot, kliente palūdza runāt ar viņu latviski. Saruna paceltā tonī beidzās ar draudiem izsaukt kaut kādu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju — no otras. Turklāt noskaidrojās, ka veikala kasiere ir latviete, un visa saruna notika valsts valodā, izņemot pašu pirmo frāzi. Saskaņā ar notikušo pārbaudi uzsāka Valsta valodas centrs.
Nacionālā apvienība Visu Latvijai! un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izstrādāja darba likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem darbinieks, kurš pilda darba pienākumus, sarunājoties ar Latvijas iedzīvotājiem, būs tiesīgs runāt valsts valodā. Pēc partijas līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara sacītā, izmaiņas darba likumā palīdzēs latviešu jauniešiem iekārtoties darbā. Šobrīd, atzīmēja politiķis, to ir grūti izdarīt nelīdzvērtīgu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. Nacionālā apvienība 13. novembrī vērsās pie koalīcijas partneriem ar lūgumu atbalstīt grozījumus.
Šobrīd viesnīcu un restorānu biznesā, pārdošanā un vairākās citās nozarēs krievu valodas zināšana ir viena no galvenajām prasībām. Uz Latviju joprojām brauc daudz tūristu no Krievijas, un sarunāšanās viņu dzimtajā valodā ir panākuma atslēga tam, ka viesi atgriezīsies atkal.
