07:04 23 Jūnijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1648
  • RUB73.5314
Maxima veikalu tīklu logo

VVC veic pārbaudi: latviešu tautības kasiere nosaukusi pirkuma summu krievu valodā

© Foto: ©dv.ee/Andras Kralla
Latvijā
Saņemt īso saiti
90

Valsts valodas centrs veic pārbaudi sakarā ar Maxima veikala kasieres konfliktu ar pircēju, kura pieprasīja, lai ar viņu runā latviešu valodā.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Lielu rezonansi izraisījušais pircējas un Rīgas veikala Maxima kasieres konflikts, saistīts ar prasību lietot valsts valodu, apaudzis ar jaunām detaļām. Noskaidrojies, ka saruna, izņemot pašu pirmo frāzi, notika latviešu valodā, un tā ir dzimtā valoda abām skandāla varonēm, vēsta LSM.lv.

Atgādināsim, kasieres un pircējas vārdā Ieva Brante (pēc pašas apraksta — "juriste ar aktīvu pilsonisko pozīciju") "laipnību" apmaiņa sākās pēc tā, kad pārdevēja paziņoja pirkuma summu krievu valodā. Atbildot uz ko, Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā, kas arī kļuva par sarunas iemeslu ar apvainojumiem un draudiem izsaukt kaut kādu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju no otras.

Kā noskaidrojies, abas sievietes sarunājušās tikai un vienīgi latviešu valodā, izņemot to pašu kasieres frāzi par čeka summu, kura izskanēja pašā sarunas sākumā. To apstiprināja arī pati Brante.

"Pēc tam, kad es laboju (kasieri – red.), saziņa notika latviešu valodā. Kasierei Dacei nebija nekādu problēmu sarunāties latviešu valodā. Viņa labi zināja un labi prata (valodu – red.). Tas bija tikai principa jautājums un pašas attieksme, tas nebija valodas nezināšanas jautājums. Apsargs ar mani runāja latviski, savā starpā ar otro apsargu viņi sarunājās krieviski," — paskaidroja pircēja.

Brante aprakstīja notikušo kasē savā publikācijā Facebook:

Kasiere (krieviski): 12,52

Brante (latviski): 12,52 

Kasiere (latviski): Runāšu, kā gribu.

Brante (latviski): "Kā gribu" runājiet Krievijā.

Kasiere (latviski): Esat nacionāliste?

Brante (latviski): Jā un lepojos ar to.

Apsargs (latviski): Jums problēmas? 

Brante (latviski): Ar mani atsakās runāt latviski.

Apsargs (latviski): Te runā kā vēlas.

Brante (latviski): Nē, te runā latviski. Jums problēmas?

Apsargs (rācijā krieviski): Vizivaj specbrigadu!

Brante (latviski): Labi! Es — pašvaldības policiju. Gribēšu protokolēt savu pārkāpumu.

Veikalā, kur notika konflikts, LSM paziņoja, ka kasiere ir vietējā iedzīvotāja un latviešu valoda ir viņas dzimtā valoda, tādēļ viņas nav vajadzības kārtot valsts valodas prasmes kategorijas piešķiršanas eksāmenu.

"Šai konkrētajai kasierei latviešu valoda ir dzimtā," — paziņoja Maxima.

VVC veic pārbaudi

Valsts valodas centrs veic notikušā pārbaudi, paziņoja Valodas kontroles departamenta un vienlaikus Centra direktora vietniece Ingrīda Bērziņa. Taču, tā kā pārbaude vēl nav pabeigta, viņa šo gadījumu nekomentēja.

"Mēs, atšķirībā no citiem, neizdarām pāragrus secinājumus. Tur ir arī divu cilvēku komunikācija, kura, iespējams, nav izdevusies," — paziņoja Bērziņa.

Uz jautājumu, vai likumā ir noteikts konkrēta prasība sākt klienta apkalpošanu valsts valodā, Bērziņa atbildēja, ka visas situācijas likumā netiek aprakstītas, bet noteiktas vispārējas normas.

Pēc viņas teiktā, ietiepīga, piemēram, pārdevēja sarunāšanās ar klientu citā, nevis latviešu valodā, formāli var izrādīties par pārkāpumu – pat ja pēc tam pārdevējs pāriet uz latviešu valodu.

Taču Valsts valodas centra direktora vietniece uzsvēra: "Mēs ļoti labi saprotam, ka mūsu vidū ir ļoti daudz cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu. Un tāpēc pārdevējs patiešām var kļūdīties un automātiski teikt krieviski “Labdien” – un tādas situācijas ir ļoti saprotamas."

Bērziņa atzīmēja, ka Valsts valodas centrs — "nav tā iestāde, kura uzreiz ķersies uzlikt sodu".

"Nav tā, ka soda par sasveicināšanos svešvalodā. Vienkārši likums nosaka, ka valstī runā valsts valodā. Un Valsts valodas centrs, kaut arī ir iestāde, kurai ir tiesības piemērot sodus, ļoti izprotoši izturas pret situācijām. Izvērtē, vai tas tiešām bija automātiskais "Labdien – Здравствуйте – Good morning", vai vēl kaut kas tāds, vai tā ir tāda uzstājīga cilvēka pozīcija, ka es negribu un nerunāšu valsts valodā,"- paskaidroja Bērziņa.

Situācijā ar Āgenskalna Maxima šobrīd Valsts valodas centrs pārbauda "cik daudz tur ir aizskartas klientes likumiskās tiesības".

"Secinājumi būs vēlāk, un par mūsu secinājumiem mēs paziņosim," — noslēgumā pateica Bērziņa.

Pēc temata

"Korovka" īstam latvietim: uzņēmējs "troļļo" VVC
VVC neiebilst pret informācijas izvietošanu Rīgas skolās arābu valodā
Raimonds Pauls komentējis sūdzību VVC par viņa uzrunu krievu valodā
Plāksnītes krievu valodā apspriedē ar ministru Sokolovu: VVC gaida skaidrojumu

Galvenie temati