RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Gandrīz 150 tūkstoši Latvijas darbinieku (18,7% no kopējā oficiāli reģistrēto skaita) saņēma 2017. gada trešajā ceturksnī minimālo algu (380 eiro) vai mazāk. Gadu iepriekš tādu bija 20,1%, vēsta avīze Dienas Bizness ar atsauci uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
Trešajā ceturksnī algu līdz 450 eiro pēc nodokļu nomaksas galvenajā ienākumu gūšanas darba vietā saņēma 38,9% darbinieku, kas ir par 5,1 procentpunktu mazāk, nekā gadu iepriekš.
Algu no 450,01 līdz 700 eiro galvenajā ienākumu gūšanas darba vietā saņēma 32,8% (pērn — 30,9%), 20,8% darbinieku (17,7%) saņēma no 700 līdz 1400 eiro, savukārt algu, kas augstāka par 1400 eiro, saņēmuši vien 2,7% darbinieku (pērn — 2,5%).
Iepriekš Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņoja, ka šobrīd Latvijā ir iestājies ekonomiskās izaugsmes periods, un jau pēc gada var sagaidīt, ka vidējā alga palielināsies līdz 1000 eiro, savukārt pēc pieciem gadiem tā sastādīs 1500 eiro.
Vislielākais bezdarba līmenis Baltijā
Taču bezdarba līmenis Latvijā pēc trešā ceturkšņa rezultātiem samazinājās par vienu procentpunktu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Trešajā ceturksnī Latvija bija 84 100 bezdarbnieku, kas sastāda 8,5% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.
Trešajā ceturksnī par 1,5 procentpunktiem samazinājās cilvēku skaits, kuri nevar atrast darbu ilgāk par gadu. Viņu daļa kopējā bezdarbnieku skaitā sastādīja 40,1%, gada laikā šādu cilvēku kļuva par 5,7 tūkstošiem mazāk.
Jauniešu bezdarbs trešajā ceturksnī sastādīja 17,6%, kas ir par 1,7procentpunktiem mazāk, nekā pērn.
Bezdarbs Latvijā trešajā ceturksnī palika augstākais Baltijas valstīs — Igaunijā bezdarbs sastāda 5,2%, Lietuvā — 6,6%.
