RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda "Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu stratēģija pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai" pētījuma rezultātiem, Latvijas sabiedrībā dominē paaudzēs iesakņojušies stereotipi par sieviešu un vīriešu lomu ģimenē un sabiedrības dzīvē, vēsta baltnews.lv.
Pētījuma laikā tika savākti un izpētīti vairāk nekā 100 zinātnisko darbu par diskrimināciju, toleranci un vienlīdzību Latvijā un citās valstīs. Tāpat tika veikta aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 latviešu.
Pētījums parādīja, ka sievietes nelabprāt pieņem darbā, salīdzinot ar vīriešiem, turklāt sievietes bieži pelna mazāk, pildot tos pašus darba apjomus, ko veic vīrieši. 41,5% vīriešu un 54,6% sieviešu apstiprināja šādus pētnieku secinājumus. 2015. gadā vidējā sieviešu bruto alga Latvijā bijusi par 16,2% mazāka, nekā vīriešu alga, savukārt vīriešiem izmaksāto pensiju apjoms bija par 11,1% lielāks.
Turklāt 11% pētījuma dalībnieču saskārās ar nekorektu darba devēja uzvedību, kuri, uzzinot par sievietes grūtniecību, atlaida viņu no darba.
Tāpat zems paliek sieviešu procents, kuras piedalās globālu risinājumu pieņemšanā. Piemēram, esošajā Saeimā no 100 deputātiem tikai 15 ir sievietes. Savukārt 2013. gadā notikušajās parlamenta vēlēšanās par deputātiem tika ievēlēti 69% vīriešu un 31% sieviešu.
Pētījumā tiek atzīmēts, ka 2016. gada septembrī nevienā no deviņām republikas nozīmes pilsētām domes vadītāja amatu nav ieņēmusi sieviete, savukārt vīriešu-deputātu daļa sastādījusi ap 80%. Sieviešu un vīriešu attiecība, kuri atrodas novadu pašvaldību vadībā, bija 25% pret 75% attiecīgi.
Saskaņā ar pētījuma datiem, par tipiskiem sievietes pienākumiem sabiedrība uzskata mājas uzkopšanu (79,6%), ēdiena pagatavošanu (73,3%), palīdzību bērniem mācībās (43,7%), bērnu audzināšanu (43,3%) un bērna nogādāšanu skolā (34,7%). Par vīriešu pienākumiem paliek tikai remonts un materiālais nodrošinājums.
Ar fizisku un seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera puses saskārušās 32% Latvijas sieviešu, turklāt 40% vardarbības gadījumu notika ģimenē. Pētījuma autori atzīmē, ka šos datus nedrīkst uzskatīt par pilnīgiem, jo ne vienmēr par līdzīgām lietām tiek ziņots tiesībsargājošajām iestādēm.
Interesanti, ka vismazāk personīgi saskārušies ar dzimuma diskrimināciju pētījuma dalībnieki no Kurzemes, Rīgas un Vidzemes, savukārt respondenti no Latgales un Rīgas apkaimēm, tieši otrādi, biežāk norādīja uz to, ka attiecībā uz sevi izjutuši diskrimināciju.
Tāpat pētījuma autori atzīmē, ka bieži cilvēki neuztver nevienlīdzīgu izturēšanos pret sevi kā dzimuma diskrimināciju, ar kuru būtu jācīnās, savukārt vecmodīgās lomas attiecina pret pašsaprotamas un ierastas lietu kārtības.
"Jāpaaugstina sabiedrības informētības un izpratnes līmenis par dzimuma diskriminācijas izpausmēm un jāiedrošina iestāties par savām tiesībām," — teikts pētījumā.
Iepriekš tika ziņots, ka spāņu izdevums El Mundo publicēja pētījumu, saskaņā ar kuru nevienā no ES valstīm šobrīd nav dzimumu paritātes likumdošanas sanāksmes – vienlīdzīga vīriešu un sieviešu skaita parlamentos.
Latvijas parlamentā ir tikai 16% sieviešu, kas arī noteica valsts vietu sieviešu vienlīdzības reitingā – trešā no apakšas. Saskaņā ar pētījuma datiem, no ES valstīm, sliktāka situācija ir tikai Maltā un Ungārijā.
