RĪGA, 12. novembris — Sputnik, Sergejs Curkanu. 1952. gada 23. novembrī Kišiņevā tika arestēts Nikolajs Pavļenko, 3. ranga kara inženieris un militāro būvdarbu iecirkņa Nr.5 priekšnieks. Šķietami parasta lieta Staļina laikos. Taču tā nu gluži nebija – Pavļenko nebija nekāds inženieris un priekšnieks, viņš bija augsta līmeņa afērists. Fiktīvā armijas daļa desmit gadus darbojās vairākās PSRS republikās, turklāt sarbojās sekmīgi, izpildīja lielu būvdarbu apjomu un nopelnīja lielu naudu, stāsta Sputnik Moldova.
Afērista radītajā struktūrā vaiga sviedros strādāja vairāk nekā 500 cilvēki, un daudzi no viņiem pat nenojauta, ka strādā fiktīvā organizācijā. Grandiozās krāpšanās fakts liecina, ka Pavļenko bija ļoti neparasts cilvēks.
Nikolajs Pavļenko dzimis Kijevas apgabalā un, pēc būtības, viņam nebija nekādas izglītības. Viņš tika iesaukts karadienestā, taču 1942. gada martā dezertēja, izbraucot frontes aizmugurē kravas mašīnā. Taču viņš "neaizgāja pagrīdē" kā parastam bēglim un dezertierim. Viņš sāka rīkoties paradoksāli un, no pirmā acu uzmetiena, neloģiski – viņš legalizējās.
Viņš viltoja dokumentus un zīmogus neeksistējošai organizācijai "Kaļiņinas frontes kara būvdarbu iecirknis Nr.5" un sāka noalgot cilvēkus. Par kukuļiem Pavļenko drukāja tipogrāfijās jebkādas blankas un saņēma noliktavās mundierus. Viņš bija valdzinošs cilvēks un prata pozitīvi noskaņot priekšniecību – kā zināms, valdzinājums ir īpaši iedarbīgs, ja to papildināt ar kukuli un cienastu – tieši tā Pavļenko "apauga" ar sakariem un kļuva par cienījamu cilvēku un "kārtīgu saimnieku".
Pavļenko cieta neveiksmi savu padoto muļķības un skopuma dēļ. Viņu atmaskoja moldāvu zemnieks, kolhoznieks Iļja Jefremenko, kurš aptuveni gadu nostrādāja ceļa būvdarbos. Pavļenko grāmatvedība viņam neizmaksāja atbilstošo obligāciju skaitu. Kolhoznieks rakstīja sūdzības uz visām PSRS instancēm, līdz par šo lietu ieinteresējās prokuratūra.
Valsts drošības ministrija noskaidroja Pavļenko darbības gigantiskos mērogus. Laikā no 1948. līdz 1952. gadam viņš noslēdza līgumus un vienošanās par 38 miljoniem rubļu. Fiktīvā KBI rēķini bija atvērti PSRS Valsts bankā, un ar to starpniecību Pavļenko saņēma vairāk nekā 25 miljonus rubļu. Protams, ne jau visu naudu viņš ieguldīja "biznesā" – Pavļenko dzīvoja plaši, braukāja ar "Pobedu" un svaidījās ar naudu. Fiktīvais KBI atradās vairākos reģionos – Baltijas republikās, Moldāvijas PSR, Ukrainas PSR Kijevas, Odesas, Zaporožjes, Dņepropetrovskas, Harkovas un Mogiļevas apgabalos.
KBI štābs atradās Kišiņevā un gandrīz nemaz neatšķīrās no citiem armijas štābiem. Šeit bija daļas karogs, sargi, ieroču noliktava, Īpašā nodaļa un slepenības režīms.
1955. gada 4. aprīlī Nikolajam Pavļenko tika piespriests augstākais soda mērs, bet 17 viņa fiktīvajiem virsniekiem – brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 25 gadiem. Tā beidzās viena no dīvainākajām un lielākajām afērām PSRS vēsturē.
Taču interesanti: Pavļenko nebija parasts afērists un noziedznieks – viņa algotie cilvēki patiešām strādāja un strādāja ļoti kvalitatīvi – Pavļenko KBI būvētie ceļi un tilti kalpo vēl joprojām.
Iespējams, ja Pavļenko būtu dzimis citā laikā un citā valstī, viņš patiešām būtu kļuvis par cienījamu, bagātu un veiksmīgu cilvēku – panākumiem bagātu menedžeri un kārtīgu saimnieku.
Diemžēl liktenis bija izlēmis citādi. Vienlaikus viņa darbība stipri "sašūpo" priekšstatus par Staļina laikiem – sak, tolaik valdījusi kārtība. Pēc Pavļenko afēras motīviem uzņemtas vairākas dokumentālās filmas un pat seriāls. Savukārt Sputnik Moldova lūdz sazināties ar redakciju cilvēkus, kuri, iespējams, bijuši šī dīvainā notikuma dalībnieki vai liecinieki – nav taču izslēgts, ka daži Pavļenko KBI darbinieki vēl joprojām ir atrodami.
Saskaņā ar atklātos avotos pieejamo informāciju.
