Ukrainas Finanšu ministrija pašlaik ir izmaksājusi eiroobligāciju īpašniekiem procentus 505 miljonu dolāru apmērā. Rezultātā krītas grivnas vērtība, turklāt, acīmredzot, šoruden tā turpinās kristies, vēl vairāk samazinot ukraiņu mazo algu vērtību.
Izmaksātā summa ir obligātais maksājums, kas Ukrainai jāveic divas reizes gadā — to nosaka bijušās finanšu ministres Natālijas Jaresko parakstītā vienošanās par parāda restrukturizāciju. Natāliju Jaresko ukraiņi paturēs piemiņā vēl ilgu laiku. Es jau agrāk esmu teicis un atkārtošu: ASV pilsones Jaresko parakstītās vienošanās ir īsta verdzība veselai valstij.
Vai atceraties, kā pērnā gada rudenī uz iztēlotās parādu norakstīšanas rēķina savu imidžu cēla visi, kam nebija slinkums, ir īpaši Jaceņuks ar Porošenko? Jau tolaik es teicu, ka tā nav restrukturizācija, bet gan īsta gadsimta afēra. Savu viedokli paskaidrošu ar skaitļu palīdzību.
Mūsu parāds — 18 miljardi dolāru tika nominēts obligācijās ar ienākumu 7,22% apmērā gadā. Kreditori piekrita norakstīt 3 miljardus, vēl 8,5 miljardu nomaksa tika atlikta uz 5 gadiem. Kopš tā laika gads jau ir pagājis. Pie tam obligāciju procentu likme nav kritusies. Tā ir izaugusi — līdz 7,75%.
Bet tagad par to, kā Ukraina samaksās par tādu kreditoru izrādīto "dāsnumu".
No 2021. līdz 2040. gadam stāsies spēkā pārsteidzoši ciniska Ukrainas izlaupīšanas shēma. Nāksies atdot ne tikai pamata kredītu un procentus — Ukraina ar kreditoriem norēķināsies ar daļu sava IKP. Parāda nomaksas saistīšana ar IKP, turklāt vēl tik ilgā periodā ir unikāls precedents vispasaules finanšu praksē.
Lūk, kādi ir kreditoru noteikumi: ja IKP pieauguma tempi pārsniegs 3%, izmaksas sastādīs 15% no iekšzemes kopprodukta pieauguma apjoma. Viss, kas pārsniegs pieaugumu 4% apmērā, tiks aplikts ar parāda saistību 40% apmērā no katra papildu pieauguma procenta. Šie noteikumi paliks spēkā līdz brīdim, kad IKP sasniegs 125,4 miljardus, sākot no 2021. gada. Un tas viss ilgs vēl 20 gadus.
Divarpus gadu laikā pēc valsts apvērsuma Ukrainas IKP ir krities par 30%. 2013. gadā IKP atradās aptuveni Grieķijas un Portugāles līmenī. Šīs valstis gan ir daudz mazākas nekā Ukraina, tomēr tās ir ES dalībvalstis. Un tagad, 2016. gadā mēs ar IKP 90,5 miljardu dolāru apmērā esam nolaidušies līdz Sudānas līmenim.
Avantūras autoru aprēķins ir vienkāršs: pērc, kad ir lēts, pārdod, kad ir dārgs. Tuvākajos gados, vismaz līdz 2021. gadam valsts demonstrēs vārgu IKP pieaugumu 1-3% apmērā, atpaliekot no vispasaules ekonomikas izaugsmes tempiem. Taču pat šajā periodā kreditori nepaliks bešā: viņi ik gadus saņems apmēram miljardu dolāru procentos, aizliedzot parādniekam dzēst parāda pamatsummu.
Pēc smagā ekonomikas kritiena tā agri vai vēlu sāks atjaunoties. Ja IKP sāks augt straujāk (galu galā Ukrainai bija laiki, kad ekonomika auga par 5,5%, 7,8%, 9,5%, 12,6% gadā), izmaksas kreditoriem daudzkārt pārsniegs dzēšanas summu.
Piemēram, situācijā, ja IKP pieaugs par 10%, Ukraina ik gadus izmaksās kreditoriem vēl 5 miljardus. Tātad jau pirmajā gadā no minētajiem divdesmit kreditori pārpārēm segs 3 miljardus, ko norakstīja Ukrainai.
Tādas izaugsmes situācijā 20 gadu laikā izmaksas sastādīs aptuveni 100 miljardus — summu, kura pārsniedz valsts pašreizējo IKP. Iedomājieties tikai: veselu gadu visa valsts ar 46 miljoniem iedzīvotāju — viss tās bizness, visi valsts uzņēmumi, visi darbspējīgie pilsoņi strādās ārzonā reģistrēto privāto investīciju fondu labā!
Tātad Jaresko kundze ir paredzējusi Ukrainai tikai divus attīstības scenārijus — nabadzība vai verdzība. Tuvākos 24 gadus — laiku, kas gandrīz līdzinās valsts neatkarības periodam, Ukraina atradīsies starp "autsaideriem", vai arī ekonomika sāks augt, taču ievērojamu sava darba augļu daļu mūsu līdzpilsoņi uzdāvinās starptautisko spekulantu un "maitasputnu" baram, kuriem ar Jaresko un viņai līdzīgu darboņu palīdzību, piepalīdz ASV un Starptautiskais Valūtas fonds.
Pašreiz pie varas stūres esošajiem darboņiem ir vienalga, kādu cenu ukraiņi maksās nākotnē, pats galvenais — nodrošināt sev pašiem komfortablus apstākļus valdīšanai. Bet pēc mums — kaut vai ūdens plūdi.
