RĪGA, 11. novembris — Sputnik. Vai Polija arī turpmāk būs Ukrainas stratēģiskais partneris, tās advokāts ES? Šo jautājumu gribas uzdot pēc Polijas ārlietu ministra Vitolda Vaščikovska intervijas interneta portālam "wSieci". Tajā runa ir par Varšavas un Kijevas attiecību pārvērtēšanu, par to, ka Ukrainai nāktos nomainīt savu ideoloģiju. Šajā jautājumā Polijas diplomātijas vadītājs absolūti nediplomātiski iesaka Kijevai: Banderas un Šuheviča vietā atrodiet kādu citu, būvējiet savu nacionālo identitāti uz "Debesu simta" un Donbasā bojāgājušajiem. Politiķa teikto intervijā Sputnik Polska komentēja Polijas Seima neatkarīgais deputāts Janušs Sanockis, vēsta Sputnik Igaunija.
- Vai šie padomi varētu nest augļus?
— Es nedomāju, ka ideoloģiju var vispirms izdomāt un pēc tam kādam ieteikt! Turklāt man nepatīk "Debesu simta" ideoloģija, kura darbības esmu vairākkārt vērojis no malas, kad dažādos gados ne vienu reizi vien vēroju ar Maidanu saistītos notikumus. Nepavisam neesmu pārliecināts, vai "Debesu simts" kļūs par labu Ukrainas simbolu. Nedomāju, ka ministra Vaščikovska padomus ukraiņi uzklausīs pozitīvi un priecīgi. Diemžēl mani māc bažas, kas nāk no mūsu kopīgās vēstures dzīlēm.
Jau 5 gadus neesmu bijis Ukrainā, kopš tā laika man nav vēlēšanās apmeklēt šo valsti. Agrāk daudzkārt esmu tur bijis, palīdzūju ukraiņiem, kā varēdams, tostarp arī materiāli, palīdzēju kā neatkarīgs Polijas deputāts. Man gribējās, lai Ukraina atrastu savu vēsturisko un nacionālo identitāti, lai atrastu pozitīvus, labus, cēlsirdīgus, humānus varoņus uz cilvēcisko vērtību pamatiem.
Taču Maidanā jau pirmā "Oranžās revolūcijas" posma laikā ieraudzīju UPA (Ukrainas atbrīvošanas armijas — red,) karogus, Banderas portretus, dzirdēju jauno banderiešu skaļās runas. Kad 2012. gadā ieradāmies Volīnijā, burtiski katrā skolā, pat mūzikas skolās, bija sakārti noziedzīgo ukraiņu organizāciju vadoņu portreti, kas nežēlīgi izrēķinājās ar poļu civiliedzīvotājiem. Tobrīd zuda jebkāda vēlēšanās apmeklēt Ukrainu.
Manas ģimenes saknes meklējamas Volīnijā. Vecmāmiņa bija ukrainiete, taču viņa nosodīja UPA kaujinieku rīcību pret poļu civiliedzīvotājiem. Taču tagad Kijeva neapšaubāmi cenšas uzspiest UPA tradīcijas visai Ukrainas sabiedrībai un panākt, lai tās kaujinieki kļūtu par piemēru ukraiņu jaunajai paaudzei. Manuprāt, tas apdraud valstu labās attiecības mūsu reģionā — Eiropas centrā un austrumos. Iespējams, ministrs Vaščikovskis patiešām vēlējās nosodīt Banderas ideoloģiju, tāpēc centās attaisnot "Debesu simtu"? Taču man šķiet, tas nenovedīs pie pozitīva rezultāta. Polijai būtu vajadzējis jau pašā sākumā atklāti paziņot Ukrainai, ka tā nekad neienāks Eiropā ar Banderu, jo neviens neattieksies ar cieņu un nopietnību pret valsti ar tādu ideoloģiju.
Gribu atgādināt: laikā, kad Polijas Seims pieņēma deklarāciju, kas nosodīja UPA baismīgos noziegumus, Kijeva attālinājās no Varšavas. Ukrainas valdība nevēlējās nosodīt poļu civiliedzīvotāju genocīdu, taču tas noteikti ir jāizdara. Šajā ziņā pamācošs ir Vācijas piemērs, jo pēc Otrā pasaules kara vācieši nosodīja nacisma un Hitlera noziegumus un tādējādi novēla no saviem pleciem vainu par fašisma duļķēm. Vācijā mēs neieraudzīsim pieminekļus Himleram, Gēringam vai divīzijas Waffen SS karavīriem.
Toties Ukrainā visur redzami Šuheviča un Banderas portreti. Tas ir nepieņemami mums — ne tikai poļiem, bet arī visiem veselīgi domājošiem un civilizētiem cilvēkiem, visiem, kam ir svarīga Eiropas nākotne. Tas ir svarīgi visa reģiona iedzīvotājiem.
- Decembra sākumā turpināsies pārrunas Polijas un Ukrainas partnerattiecību ietvaros. Kādi jautājumi, pēc jūsu domām, varētu būt svarīgākie?
— Man šķiet, ka, pirmkārt, tā ir Ukrainas vēsturiskās politikas tēma. Mēs, poļi, nevaram uzskatīt par normu to, ka kaimiņvalstī jaunā paaudze tiek veidota Banderas kulta garā, par piemēru uzskata slepkavas, kas atbildīgi par poļu gonocīdu Volīnijā. Tas ir vissvarīgākais jautājums.
Diemžēl Polijas tuvredzīgā politika attiecībās ar Ukrainu ir novedusi strupceļā, likusi Kijevas dēļ ignorēt labas attiecības ar Krieviju, un pilnīgi velti! Tagad mēs nesam smagu problēmu nastu, ko radījusi mūsu neierobežotā Ukrainas atbalsta politika, piemēram, ekonomisko problēmu nastu. Tas ir jāgroza, taču tāda problēma jārisina nevis Polijas un Ukrainas partnerattiecību foruma ietvaros, bet gan ar valsts un parlamenta struktūru starpniecību.
