RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Varšava ir gatava tuvākajā laikā publicēt personu sarakstus, kuri kaitē Polijas un Ukrainas divpusējām attiecībām, – viņām tiks liegta iebraukšana valstī, vēsta Sputnik Baltkrievija.
Par nodomu izmantot administratīvos līdzekļus pret ukraiņiem, kuri liek šķēršļus iespējamo poļu tautības bojāgājušo mirstīgo atlieku ekshumācijai Ukrainas teritorijā vai poļu dievkalpojumu vietu atjaunošanai, paziņoja Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis.
Ukrainas Ārlietu ministrija, atbildot uz viņa vārdiem, apgalvoja, ka lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju pauž pozitīvu attieksmi pret Poliju, neskatoties uz atšķirībām sarežģītās pagātnes vērtējumā.
Polijas viedoklis
Polijas ārlietu ministra paziņojums izskanēja 2. novembrī telekanāla TVP1 rīta ēterā.
"Cilvēki, kuri demonstratīvi ģērbj SS "Galičina" (ukraiņu vienība, kas karoja nacistiskās Vācijas pusē – red. piez.) mundierus, Polijā neiebrauks," – teica Vaščikovskis. Viņš piebilda, ka runa ir par cilvēkiem, kuri administratīvajā līmenī neļauj, piemēram, atjaunot poļu piemiņas vietas.
Ministrs apšaubīja Polijas prezidenta Andžeja Dudas vizīti Harkovā un atzīmēja, ka pārdomās, vai vajadzētu ieteikt valsts vadītājam šo braucienu.
Savukārt valsts vadītāja kanceleja ar nožēlu atzīmēja Ukrainas vēsturiskās politikas negatīvo evolūciju attiecībā pret Poliju un norādīja, ka tiek gaidītas ĀM piezīmes par šo punktu prezidenta darba kārtībā. Vizītes gaidā Duda plānoja godāt Harkovas kapos apglabāto Starobelskas nometnē nogalināto poļu piemiņu.
Ukrainas versija
Ukrainas Ārlietu ministrija apgalvo, ka Polijai naidīgs noskaņojums valstī neesot manāms.
"Ukrainas sabiedrībā valda izpratne par nepieciešamību stiprināt sadarbību ar Poliju gan abu tautu, gan visas Eiropas interesēs," – teikts Ārlietu ministrijas oficiālajā paziņojumā.
Kijeva aicināja Varšavu salīgt mieru, pateicoties savstarpējai izpratnei, nevis uzspiest savu viedokli.
Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta vadītājs Vladimirs Vjatrovičs tik diplomātiski neizteicās.
"Tas ir absurds, neticams paziņojums – padarīt par persona non grata ierēdņus par viņu prasībām ievērot Ukrainas likumus," – viņš uzsvēra telekanāla "112.Ukraina" ēterā.
Strīdus ābols — Grušovica
Polijas un Ukrainas attiecības pasliktinājās pēc incidenta 2017. gada aprīlī Grušovicas ciemā Polijā. Vietējās varas iestādes nojauca pieminekli Ukrainas sacelšanās armijai (UPA). Atbildot uz to, Ukrainas varasiestādes bloķēja poļu apbedījumu meklējumu darbus.
Polijas Ārlietu ministrija iesniegusi arī protesta notas pret vandālisma aktiem kaimiņvalsts teritorijā. Viens incidents notika Ļvovas apgabalā, kur tika uzspridzināts piemineklis poļiem, kurus 1944. gadā nogalināja divīzijas "Galičina" esesieši. Vēl viens vandālisma akts fiksēts poļu kapos nacionālā vēsturiski memoriālā rezervāta "Bikovņanskas kapi" teritorijā Kijevas apgabalā. Nezināmas personas apzīmēja memoriālu ar SS divīzijas "Galičina" simboliku.
Polijas un Ukrainas attiecībās joprojām sāpīgi tiek uztverti dažādie viedokļi par kopīgās vēstures traģiskajām lappusēm. Piemēram, 2016. gada vasarā Polijas parlamenta apakšpalāta pieņēma lēmumu atzīt 11. jūliju par Nacionālo Genocīda upuru piemiņas dienu, ko 1943.-45. gg. pret II Polijas Republikas iedzīvotājiem pastrādājuši ukraiņu nacionālisti.
Volīnijas slaktiņu poļu vēsturnieki uzskata par genocīdu un etnisko tīrīšanu. Viņi norāda, ka, saskaņā ar datiem, tās laikā gājuši bojā 100-130 tūkstoši cilvēku. Polija uzskata, ka slepkavības 1939.-45. gadā pastrādāja ukraiņu nacionālistu organizācijas – Ukrainas sacelšanās armijas (OUN UPA) piekritēji pret Volīnijas, Austrumgalicijas un II Polijas Republikas dienvidaustrumu vojevodistu iedzīvotājiem.
Ukraiņu pētnieki uzskata šos notikumus par Armia Krajowa (Tēvijas armija, poļu pretošanās kustības vienības Otrā pasaules kara gados – tulk.piez.) un UPA cīņu sekām, kurās piedalījušies arī reģiona civiliedzīvotaji. Ukraina vērtē, ka tās pusē gājuši bojā 10-20 tūkstoši cilvēku. Šī iemesla dēļ Ukrainas Augstākā rada apstiprināja deklarāciju, kurā nosoda Polijas Seima lēmumu atzīt "Volīnijas slaktiņu" par genocīdu. Ukraiņu politiķi uzskata, ka šis lēmums "apdraud abu valstu politiskos un diplomātiskos centienus". Rada uzskata, ka Polijas parlaments devis politiski un juridiski nekorektu vērtējumu Ukrainas un Polijas vēstures traģiskajai lappusei.
Vitolds Vaščikovskis savā uzrunā televīzijā 2. novembrī kārtējo reizi bija spiests pievērsties Varšavas un Kijevas samierināšanās koncepciju atšķirībām.
"Mēs nevaram piekrist Ukrainas versijai par to, ka vēsturiskie jautājumi ir simetriski. Mēs nevaram piekrist tam, ka UPA un Armia Krajowa darbība tiktu pielīdzināta," – uzsvēra ministrs.
