RĪGA, 10. novembris — Sputnik. " Godātie tautieši! Ik gadu vairāki desmiti Latvijas pilsoņu ģimeņu nonāk Apvienotās Karalistes sociālo dienestu redzeslokā," — savu uzrunu sāk Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.
"2015. gadā Latvijai tika ziņots par 67 lietām, kad pārskatītas Latvijas pilsoņu bērnu aprūpes un aizgādības tiesības, bet 2016. gadā — par 78 lietām. Vairākos gadījumos šo procesu laikā bērni tiek izņemti no savu vecāku aprūpes un ievietoti audžuģimenēs.
Lai mūsu bērni saglabātu saikni ar latviešu sabiedrību un kultūru, kā arī nezaudētu iespēju latviskā vidē sazināties dzimtajā valodā, aicinām Latvijas pilsoņus pieteikties par audžuvecākiem Apvienotajā Karalistē!
Aicinām personas, kuras jau ir ieguvušas audžuvecāku statusu, par to paziņot Latvijas vēstniecībai Apvienotajā Karalistē.
Tas mums ļaus izveidot vienotu latviešu audžuvecāku sarakstu un palīdzēs, sadarbojoties ar britu sociālajiem dienestiem ikdienā un krīzes situācijās.
Latviešu kopiena Apvienotajā Karalistē ir liela! Un es ticu, ka mēs esam spējīgi latviešu bērniem palīdzēt un dot iespēju krīzes brīdī saglabāt savas latviskās saknes un ierasto kultūrvidi! " — aicina Baiba Braže.
Vēstniecības darbs tiek kritizēts
Pagaidām nav saprotams, kā šī iniciatīva tiks īstenota un kā notiks atņemto bērnu dalīšana pēc tautības, tomēr, domājams, vēstniece šo jautājumu ir izvērtējusi un problēmu izpratusi.
Tikai pirms mēneša tautieši asi kritizēja diplomāti par interviju LNT pārraidē "900 sekunde", kurā viņa paziņoja, ka bērni no Latvijas pilsoņu ģimenēm šogad izņemti pamatoti — sakarā ar vecāku alkoholismu. Vēstniece tika kritizēta arī par informācijas trūkumu jautājumā par precīzu izņemto bērnu skaitu. Kopš šī gada sākuma Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo ģimenēs izņemti četri bērni, ziņoja Braže, taču atklājās, ka viņu skaits bijis daudz lielāks — no ģimenēm izņemti 23 bērni.
Galu galā vairāki opozīcijas deputāti pat vērsās Ārlietu ministrijā ar lūgumu paskaidrot Latvijas vēstnieces Lielbritānijā Baibas Bražes teikto un pamatot vēstniecības politiku Latvijas bērnu aizsardzības jomā.
Visā Anglijā — divas ģimenes
Vēstniecība bija spiesta paskaidrot, ka Braže paudusi personīgo viedokli, nevis resora oficiālo pozīciju. Tagad Braže, domājams, nolēmusi reabilitēties šajā jautājumā, taču, šķiet, ne īpaši sekmīgi.
Izrādījies, ka no Latvijas emigrējušo ģimeņu interese par tautiešu bērnu adopciju ir ļoti zema — patlaban tikai divas ģimenes paudušas gatavību adoptēt bērnus no Latvijas.
Izrādījies, ka aizbildniecības saņemšana vai tieši latviešu tautības bērna adopcija ir sarežģīts jautājums, vēsta LNT pārraide. Par to liecina konkrēts piemērs — Pitboro dzīvojošās Evijas Bergas ģimene. Pērn viņa nolēma saņemt audžuģimenes statusu, un situācija risinājās līdz brīdim, kad Evija paziņoja, ka vēlas pieņemt vērnu tieši no latviešu emigrantu ģimenes. Galu galā Evijas lūgums piešķirt audžuģimenes statusu tika noraidīts, un viņa uzskata, ka atteikums saņemts tāpēc, ka viņa vēlējusies pieņemt ģimenē latviešu bērnu.
"Galvenais uzsvars tika likts uz to, ka mēs nevaram izvēlēties tautību, ko vēlamies, ka nevaram izvēlēties tieši latvieti. Lielākā daļa piedāvā melno rasi, taču tieši latvieti es nevaru izvēlēties," — atzina Evija. Tiesa, oficiāli atteikums tika pamatots ar neatbilstošu guļamistabas izvietojumu.
Starp citu, audžuģimenes statuss Lielbritānijā netiek piešķirts daudzām ģimenēm. Ir jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, gada ienākumam jāpārsniedz minimālais un nav iespējams mitināties komunālajos dzīvokļos ar svešiem cilvēkiem.
Jāpiebilst, ka arī Latvijā audžuģimenes statuss netiek piešķirts katram gribētājam un sociālo dienestu darbinieki, tāpat kā viņu kolēģi Lielbritānijā nepriecājas par audžuvecāku vēlmi izvēlēties bērnus pēc acu krāsas vai tautības, jo tā nav prece veikalā.
