RĪGA, 10. novembris — Sputnik. Viļņas plānos nav iekļauta attiecību uzlabošana ar Maskavu; valsts cenšas mākslīgi distancēties no Krievijas vai pat "sodīt" Maskavu, taču tamlīdzīga politika izskatās jocīgi, paziņoja Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs intervijā izdevumam "Ekspress nedeļa".
Udaļcovs norādīja, ka Lietuvā, tāpat kā vairākās citās valstīs, pastāv ierobežojumi saziņai ar Krievijas diplomātiem, lai arī valdība to oficiāli neatzīst.
"Reālā dzīve liek apšaubīt tādus apgalvojumus. Nav iespējams nesaskatīt — valstī mākslīgi radīta un tiek ieturēta distancēšanās no Krievijas, es teiktu, pašaudzētā boikota īstenošana vai pat "Maskavas sodīšana". Tāda līnija izskatās jocīgi. Baidos, ka arī šajā gadījumā, visdrīzāk, Lietuva sodīs pati sevi, un tas patlaban arī notiek," — pastāstīja diplomāts.
Viņš atzīmēja, ka Krievija var atbildēt tieši tāpat. "Mēs taču arī bez grūtībām varam slēgt oficiālos kanālus saziņai ar Lietuvas diplomātiem un amatpersonām Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā, tāpat kā jebkurā citā Krievijas pilsētā. Tad tekošos divpusējos jautājumus risināsim ANO un EDSO ietvaros vai ar trešo valstu starpniecību," — piebilda Udaļcovs.
Viņš piezīmēja, ka daudzas amatpersonas Lietuvā izvairās no sakariem ar Krievijas diplomātiem, jo bīstas no VDD (valsts drošības departaments — red.) "modrās acs" vai Lietuvas "patriotu" publiskas apsaukšanas..
"Ir arī cilvēki, kuri saprot: jebkādas konstruktīvas vienošanās ar Krieviju jebkādā jautājumā tiks "apšņāptas" augšā. Tiesa, pietiekami bieži sastopami arī patīkami cita veida fakti, it īpaši uz vietas. Lietuvā ir daudz cilvēku, kuri ņem vērā nevis acumirklīgus konjunktūras apsvērumus, bet gan savas valsts ilgtermiņa intereses. Esmu pārliecināts, viņiem piederēs šīs valsts nākotne," — uzsvēra diplomāts.
Pēc PSRS sabrukuma un valsts iestāšanās ES un NATO Lietuvas valdība cenšas distancēties no padomju perioda savā vēsturē un ataino Maskavu kā "agresoru", turklāt bieži vien iedzīvotāju pārliecināšanas metodes ne mazākajā mērā neatbilst demokrātijas principiem. Situācija nonāk līdz politiķu atklāti rusofobiem paziņojumiem, pārmetumiem Krievijai propagandā, mediju ierobežošanai un diplomātu darba apgrūtināšanai.
Pēc Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas domām, "Lietuva vienkārši pārvēršas par valsti, kas mērķtiecīgi uzspiež rusofobiju galvenās nacionālās idejas vietā". Zaharova nosodīja Lietuvas specdienestu pasākumus, kuri "kavē Krievijas ārvalstu iestāžu normālu darbību, kuru galvenais profesionālais uzdevums ir dialoga un lietišķu sakaru uzturēšana mītnes zemē".
