RĪGA, 9. novembris — Sputnik. Krievijas pilsoņu iniciatīvā grupa, kuri saņēmuši īslaicīgu Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām, uzrakstīja atklātu vēstuli Saeimas deputātiem ar lūgumu pārskatīt Uzturēšanās atļaujas pagarināšanas noteikumus, vēsta RIA Novosti.
Kā atzīmē grupas locekļi, dažus gadus atpakaļ Latvija paziņoja par jaunu investoru piesaistīšanas stratēģiju sāka izsniegt Uzturēšanās atļauju nekustamā īpašuma īpašniekiem un tiem, kuri ieguldīja līdzekļus Latvijas kompānijās un uzņēmumos. Šī politika ļāva pārcelties uz Latviju vairākiem tūkstošiem ārzemnieku, kuri šeit atvēruši savu biznesu, rada darba vietas un palīdz pieprasījuma attīstībai iekšējā tirgū.
"Mēs visi apgūstam valsts valodu, integrējamies Latvijas sabiedrībā, pētām latviešu kultūru un saistām savu nākotni ar Latviju. Mēs redzam daudz perspektīvu nišu tirgū, kuras var piesaistīt jaunus investorus. Un līdz ar to, nodrošināt cilvēkiem darba vietas un atnest nodokļu ienākumus valsts kasei. Turklāt liela daudzuma ekonomiski aktīvu cilvēku plūsma valstī daļēji kompensē depopulācijas procesu, kurš saistīts pēdējo gadu Latvijas iedzīvotāju emigrāciju," teikts vēstulē.
Vēstules autori atzīmē, ka Latvijas starptautiskā reputācija kā komfortabla, stabila valsts nedalāmi saistīta ar likumu stabilitāti, kuri atbilst Eiropas normām un kuriem nav atgriezeniska spēka.
"Tieši tādēļ mēs esam noraizējušies par jauno imigrācijas likuma grozījumu projektu. Šie grozījumi negaidīti maina esošo noteikumus mums un var sagraut Latvijas tēlu, kā investoriem pievilcīga valsts. Runa ir par mēģinājumiem pielīdzināt visus investorus un ieviest visiem obligāto maksājumu valsts budžetā 5 tūkstošu eiro apmērā par atkārtotas piecus gadus īslaicīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Šie grozījumi atceļ iepriekšējās likuma izmaiņas, kuras pieņemtas 2016. gadā. Saskaņā ar tām, 5 tūkstošus eiro nāksies maksāt ne tikai jauniem investoriem, kuri ieguva uzturēšanās atļauju pēc 2014. gada 1. septembra, bet arī tiem, kuri ieguva uzturēšanās atļauju no paša programmas uzsākšanas laika. Mēs ceram, ka tas ir pārpratums, jo 5 tūkstoši eiro — tā ir nopietna summa esošajos ekonomiskajos apstākļos," raksta Uzturēšanās atļaujas īpašnieki.
Iepriekš Sputnik Latvija paziņoja, ka oktobra sākumā valdība apstiprināja imigrācijas likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem visiem Latvijas Uzturēšanās atļaujas saņēmējiem, sākot ar 2018. gadu, atkārtotas prasības gadījumā, būs obligāti jāveic iemaksa valsts kasē piecu tūkstošu eiro apmērā. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, papildus ienākumi budžetā šo izmaiņu rezultātā 2018. gadā varētu sastādīt no 3,7 līdz 5,1 miljonam eiro, 2019. gadā — no 5,5 līdz 7,7 miljoniem eiro un 2020. gadā no 932 tūkstošiem līdz 1,1 miljonam eiro.
Tās nav pirmās izmaiņas Uzturēšanās atļaujas iegūšanas noteikumos, kuras notikušas kopš programmas uzsākšanas. Tā, sākotnējā cenas barjera Uzturēšanās atļaujas iegūšanai apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašuma bija 140 tūkstoši eiro Rīgā un 70 tūkstoši — reģionos. Pēc 2014. gada 140 tūkstošu vietā investīciju barjera tika paaugstināta līdz 250 tūkstošiem.
2016. gada jūnijā Latvijas parlaments apstiprināja imigrācijas likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem, pagarinot Uzturēšanās atļauju, ārzemniekiem ir jāiemaksā budžetā 5 tūkstošus eiro. Tas attiecās tikai uz tiem, kuri ieguva Uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem uzņēmumos, banku subsidētajās obligācijās un valsts bezprocentu vērtspapīros. Savukārt ziemā Saeima pieņēma jaunus grozījumus, kuri izslēdz no imigrācijas likuma nosacījumu, saskaņā ar kuru par atkārtotu pieteikumu Uzturēšanās atļaujas saņemšanai valsts budžetā ir jāiemaksā 5 tūkstošus eiro tiem ārzemniekiem, kuri ieguva uzturēšanās atļauju sakarā ar valsts bezprocentu valsts vērtspapīru iegādāšanos.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļās vadītāja Ilze Briede oktobra beigās paziņoja, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programmu par investīcijām Latvijā var uzskatīt par slēgtu — pirmā pusgada laikā saņemtas vien 64 prasības. briede atzīmēja, ka katru gadu mainīt Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumus — nav labākā prakse.
