05:05 19 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1061
  • RUB70.6242
Uzturēšanās atļauju un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana

Uzturēšanās atļauju programma pret investīcijām Latvijā ir gandrīz slēgta

© Sputnik / Алексей Куденко
Latvijā
Saņemt īso saiti
138

Salīdzinājumā ar 2014. gadu uzturēšanās atļaujas pret investīcijām Latvijā ir pieprasītas gandrīz 20 reizes mazāk. Programmu var uzskatīt par slēgtu, uzskata PLMP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Programmu, kas paredz uzturēšanās atļauju piešķiršanu par investīcijām Latvijā, var uzskatīt par slēgtu — pirmā pusgada laikā saņemti tikai 64 pieprasījumi, pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, vēsta Mixnews.lv.

Viņa atgādināja, ka 2014. gadā tika saņemti 2500 uzturēšanās atļauju pieprasījumi pret investīcijām, tātad pašreizējās dinamikas apstākļos pieprasījumu skaits gada izteiksmē ir samazinājies 20 reizes salīdzinājumā ar 2014. gadu.

"Var teikt, ka šī programma ir noslēgusies," — norādīja Briede un atzīmēja, ka tā nav labākā prakse — ik gadus mainīt uzturēšanās atļaujas piešķiršanas noteikumus.

Atgādināsim, ka oktobra sākumā valdība apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus, kuri paredzēja, ka no 2018. gada uzturēšanās atļaujas saņēmējiem pēc atkārtota pieprasījuma nāksies iemaksāt valsts kasē nodevu 5000 eiro apmērā. Ekonomikas ministrija lēsa, ka šo grozījumu rezultātā papildu ienākumi budžetā 2018. gadā sasniegs 3,7-5,1 miljonu eiro, 2019. gadā tie veidos 5,5-7,7 miljonus eiro, bet 2020. gadā — no 932 tūkstošiem līdz 1,1, milj. eiro.

Tie nav pirmie uzturēšanās atļaujas saņemšanas noteikumu grozījumi kopš programmas ieviešanas. Piemēram, sākotnēji cenu slieksknis uzturēšanās atļaujas saņemšanai apmaiņā pret investīcijām nekustamajos īpašumos bija 140 tūkstoši eiro Rīgā un 70 tūkstoši — reģionos. Pēc 2014. gada 140 tūkst. eiro vietā investīciju barjera tika pacelta līdz 250 tūkstošiem.

2016. gada jūnijā Latvijas Saeima apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus, kuri paredzēja nodevu ārvalstniekiem uzturēšanās atļaujas pagarināšanai 5000 eiro apmērā. Tas skāra ārvalstniekus, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju par investīcijām uzņēmumos, banku saistībās vai valsts bezprocentu vērtspapīros. Ziemā Saeima pieņēma jaunus grozījumus, kuri anulēja prasību iemaksāt valsts budžetā nodevu 5000 eiro apmērā ārvalstniekiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju par valsts bezprocentu vērtspapīru iegādi. 

Pēc temata

Interese par uzturēšanās atļaujām pret investīcijām ir sarukusi desmitkārt
Drošības policija masveidā anulē termiņuzturēšanās atļaujas
Nils Ušakovs kritizē valdības attieksmi pret uzturēšanās atļauju programmu
Uzturēšanās atļaujas Latvijā izsniedz retāk un biežāk atņem

Galvenie temati