RĪGA, 7. novembrī – Sputnik. Īres cenas (it sevišķi dzīvokļiem bez kvalitatīva remonta) slīdēs uz leju pēc tam, kad spēkā stāsies jaunais Ekonomikas ministrijas likumprojekts, uzskata eksperti. Šobrīd īres dzīvokļus lielākoties piedāvā dzīvokļu īpašnieki. Retāk var sastapt īres māju piedāvājumus, vēsta portāls kasjauns.lv ar atsauci uz LNT raidījumu Ziņu TOP 10. Kopš 2008. gada īres cenas palielinājušās par 40%.
Jaunajai īres kārtībai ir jāpalīdz atrisināt augsto cenu problēmu.
"Cenas līdzvērtīgos dzīvokļos atkarībā no tā, vai izīrētājs ir privātpersona vai uzņēmējs, noteikti būs lētākas gadījumā, ja izīrētājs būs uzņēmējs. Uzņēmēja ekspektācijas attiecībā pret peļņu ir daudz zemākas nekā privātpersonai, kura varbūt iegādājusies vienu dzīvokli un vēlas gūt ātrus ieņēmumus," —skaidro Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
"Šobrīd parādnieku var izlikt no telpām ar tiesas lēmumu, tomēr šie procesi var ilgt gadiem, kuru laikā izīrētājs nesaņem īres maksu un cieš milzu zaudējumus," — saka Vanags.
"Latvijas problēma patlaban ir, ka īre likums tapis vēl denacionalizācijas laikos, un faktiski nodrošina ārkārtīgi plašas, nepamatoti plašas tiesības īrniekam un ļoti ierobežo izīrētāja tiesības," — uzskata Nacionālās nekustamā īpašuma attīstītāju alianses priekšsēdētājs.
Ar jaunā likuma palīdzību, kurš liks reģistrēt īres līgumu Zemes grāmatā, tāpat plānots atrisināt fiktīvo dokumentu jautājumu, kas ir īpaši svarīgi bankām.
"Attīstījās krīzes laikā šī teiksim dažādu juridisko pakalpojumu, kuri saistās ar maksātnespējas lietām, ļoti plaša nozare. [..] Viens no instrumentiem, kā kavēt procesu, bija fiktīvi īres līgumi. Grozījumi atrisinātu vienreiz un uz visiem laikiem situāciju, ka pēkšņi kāda procesa vidū var parādīties uzzīmēts, kā es saku, īres līgums. Jebkādas izmaiņas zemesgrāmatā ieķīlātam īpašumam ir jāsaskaņo ar banku," — skaidro "SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars.
Pēc banku eksperta sacītā, īres tirgū saglabājas stabils pieprasījums – par dzīvesvietu interesējas lielākoties ārzemju speciālisti un studenti, kā arī vietējie iedzīvotāji, kuri jūtas finansiāli nedroši un tādēļ nepērk dzīvokli kredītā, vai arī viņiem ir slikta kredītvēsture. Turklāt vienmēr paliek tie, kas nevēlas saistīt sevi ar konkrētu dzīves vietu.
Jāatzīmē, ka situācija Rīgā stipri atšķiras no citām pilsētām, kur īres tirgus praktiski neeksistē. Ārpus galvaspilsētas robežām neskatās ne attīstītāji, ne baņķieri, taču attīstīt savus projektus varētu pašvaldības. Īres mājas grasās būvēt Valmierā, par tām aizdomājušies Jelgavā un citās pašvaldībās.
Ekonomikas ministrija cer, ka jaunais likumprojekts par dzīvojamo telpu īri tiks apstiprināts jaunajā gadā un Saeima paspēs to apstiprināt pirmajā lasījumā vēl pirms parlamenta vēlēšanām. Politiķi jāstimulē arī tam faktam, ka likums palīdzēs cīnīties ar ēnu ekonomiku nekustamā īpašuma nozarē. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, prasība ierakstīt īres līgumu Zemes grāmatā palīdzēs papildināt valsts budžetu apmēram par 0,7 vai pat 3,4 miljoniem eiro nodokļos, ko VID grasās saņemt no tiem, kas izīrē savus dzīvokļus.
Speciālisti aprēķinājuši, ka īres tirgus Latvijā sastāda apmēram 20% no visa dzīvojamā nekustamā īpašuma, kamēr Eiropā šis rādītājs ir ne mazāks par 30% dzīvesvietu.
