RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Latvijā trūkst apmēram 10 tūkstoši eksakto zinātņu speciālistu, jo lielāku algu dēļ viņi brauc strādāt uz ārzemēm, paziņoja Latvijas Radio Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības jautājumu valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Viņš piebilda, ka tiešu darba spēka deficīta aprēķinu pagaidām nav, taču tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ Ekonomikas ministrija iesniedza valdības izskatīšanai ārzemnieku piesaistes noteikumu atvieglošanas projektu 303 profesijām zinātnes, informācijas tehnoloģiju un komunikācijas, apstrādes rūpniecības, elektrotehnikas, enerģētikas, celtniecības, finanšu analīzes un zvejniecības kuģu vadīšanas nozarē. sarakstā tāpat tiek minēti lidmašīnu piloti un ārsti-speciālisti.
"Lai noskaidrotu profesijas ar izteiktu speciālistu trūkumu, ir jārunā ar darba devējiem. Tā ir normāla prakse, jo speciālistu piesaistē no citām valstīm piedalās visas Eiropas valstis, un to starpā pastāv konkurence. Piemēram, Polija piesaista labus speciālistus no Ukrainas," — pastāstīja Aleksejenko.
Noteikumi tiks izskatīti valdībā rītdienas sēdē, 7. novembrī.
Ekonomikas ministrijas piedāvājumam nepiekrīt tieslietu ministrijas pārstāvji, kuru vada Dzintars Rasnačs (no nacionālapvienības VL-TB/LNNK) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kuru vada Kaspars Gerhards (arī VL-TB/LNNK). Tā vietā, lai sauktu uz Latviju ārzemniekus, ministrijas piedāvā atgriezt dzimtenē emigrējušos latviešus.
Ekonomikas ministrijā jau atzīmēja iespēju, ka 2020. gadā Latvija varētu būt jūtams darbinieku deficīts, kurš pēc apmēriem ir salīdzināms ar Ventspils iedzīvotāju skaitu. Vislabākajā gadījumā, 2022. gadā Latvijā trūks apmēram 16 tūkstošu speciālistu ar augstāko izglītību matemātikā un inženierzinātnēs, kā arī 30 tūkstošu darbinieku ar profesionālo izglītību. Taču tiek novērots pārāk liels humanitāro un sociālo zinātņu speciālistu skaits.
Neskatoties uz asu speciālistu trūkumu, neviens nesteidzas algot bēgļus. Saskaņā ar Citadele Index pētījuma rezultātiem, tikai 14% uzņēmēju vai uzņēmumu vadītāju atzina, ka būtu gatavi pieņemt darbā bēgļus no Tuvajiem Austrumiem vai no Ziemeļāfrikas. 58% biznesa pārstāvju paziņoja, ka šādu iespēju vispār neizskata, savukārt 20% aptaujāto pateica, ka drīzāk nav gatavi.
