RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Ekonomikas ministrija piedāvā izstrādāt pārdomātu migrācijas politiku, ņemot vērā, ka darbaspējīga vecuma Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tātad sarūk speciālistu skaits dažādās jomās, bet ministri no Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pieprasa izstrādāt plānu, kā atgriezt dzimtenē emigrējušos latviešus, raksta mixnews.lv.
Ekonomikas ministrija piedāvā piesaistīt darbam Latvijā kvalificētus ārzemniekus, atsaucoties uz savām prognozēm, saskaņā ar kurām darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaits turpinās strauji samazināties, kā arī uz Latvijas Ārvalstu investoru padomes datiem, kas pareģo darbaspēka deficītu tuvākajos 3-5 gados.
Ekonomikas ministrijas piedāvājumam nepiekrīt Tieslietu ministrijas pārstāvji ar Dzintaru Rasnaču priekšgalā (VL-TB/LNNK mēra kandidāts) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ko vada Kaspars Gerhards (arī VL-TB/LNNK). Tā vietā ministrijas piedāvā aicināt latviešu emigrantus atgriezties Latvijā.
Saskaņā ar 303 deficīta profesiju sarakstu, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija, valstī trūkst darbinieku tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī ārsti-speciālisti.
Savukārt Ekonomikas ministrijā jau atzīmēja, ka 2020. gadā Latvija var saskarties ar darbinieku deficītu, kas varētu būt pielīdzināms Ventspils iedzīvotāju skaitam. Labākajā gadījumā līdz 2022. gadam sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu trūkums Latvijā varētu pasniegt 16 tūkstošus, speciālistu ar augstāko izglītību matemātikā un inženierzinātnēs – 30 tūkstošus darbinieku. Taču, neskatoties uz aso darbaspēku trūkumu, neviens nesteidzās noalgot bēgļus. Pēc Citadele Index pētījuma rezultātiem, tikai 14% uzņēmēju vai uzņēmumu vadītāju atzinuši, ka būtu gatavi ņemt darbā bēgļus no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, 58% biznesa pārstāvju paziņojuši, ka šādu iespēju vispār neizskata, bet 20% aptaujāto teikuši, ka visdrīzāk nav gatavi šādam solim.
Oktobra sākumā tika ziņots, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros Latvijā ieradušies migranti no Sīrijas, tostarp tādu profesiju pārstāvji, kā kurpnieks, taksometra šoferis un fermeris.
