Par Ukrainas ekonomikas glābšanu norūpējušies Kijevas tuvākie draugi – lietuvieši, kuru līderi Eiromaidanā visskaļāk kliedza "Slava Ukrainai!" Tas ir pats par sevi saprotams, jo tieši ES un Ukrainas samits Viļņā 2013. gada novembrī Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites vadībā kļuva par sākuma punktu visiem Neatkarības Maidana notikumiem, kuri galu galā spēcīgo industriālo valsti noveduši līdz sabrukumam, kas salīdzināms tikai ar pēckara periodu Vācijā. Pat nosaukumu Ukrainas glābšanas projektam izdomāja atbilstošu valsts bēdīgajam stāvoklim – "Maršala plāns". Par to Sputnik Lietuva portālā stāsta Vladimirs Matvejevs.
Jāņem vērā, ka to izstrādāja Lietuvas politiķi un ekonomisti – tie paši, kuri 26 gadu laikā ir iznīdējuši pašu valsts ekonomiku. Neapšaubāmi, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Lietuvai izdevās spert nelielu soli uz priekšu uz ES naudas rēķina, kas ieplūda ekonomikā no ES struktūrfondiem. Bija pat īss – divus gadus ilgs – periods, kura laikā Baltijas valstis (Lietuvu, Latviju un Igauniju) dēvēja par "Baltijas tīģeriem", kuri paveikuši brīnumu ekonomikā. Pundurvalstu ekonomikas izaugsme pārsniedza 10%. Stāstīja, ka tās nupat nupat pārspļaus visus Dienvidkorejas ekonomiskos rekordus, kas tika uzstādīti pagājušā gadsimta 80. gados.
Tiesa, tolaik neviens pat nepieminēja "Dienvidkorejas pūķa" un "Baltijas tīģeru" galveno atšķirību. Lieta tāda, ka korejieši savilka siksnas un apvaldīja apetīti, racionāli izmantoja paši savu naudu un strādāja 350 dienas gadā. Bet pār "Baltijas tīģeriem" kā debesu manna bira nauda no Eiropas fondiem. To sāka apgūt un pastiprināti privatizēt. Vētraini attīstījās celtniecība. Fabriku un rūpnīcu vietā sacēla tirdzniecības centrus. Statistikas atskaitēs tie figurēja ailē "rūpniecības attīstība". Un tirdzniecības centros sāka pārdot nevis pašu ražotus televizorus un ledusskapjus, bet preces un produktus no attīstītajām ES valstīm.
Brīnums turpinājās veselus divus gadus. Pēc tam nāca 2008. gada finansiālā krīze, un Baltijas tīģeri pārvērtās par nožēlojamiem kaķēniem, ko labsirdīgajai saimniecei – Eiropai žēl izmest uz ielas, taču jau pēc pāris gadiem viņa tos no eiropeiskās ēdienkartes ar gaļiņu pārvedīs uz pašu audzētu barību. No 2020. gada naudas lavīna no eirofondiem izsīks. Taču tā ir piektā daļa Lietuvas budžeta. Kas notiks ar valsts ekonomiku? Par to baidās runāt pat drosmīgākie ekonomisti. Žiperīgākie steidz grābt pēdējās drupačas no Eiropas pīrāga, noslēpt ārzonā un nopirkt villu Rivjērā, lai būtu kāds patvērums grūtajos laikos.
Gudrākie nolēmuši sameklēt aizvietotāju izsīkstošajai Eiropas naudas plūsmai un rok kanālu uz Ukrainu. Mērogu ziņā tā ir nesalīdzināma ar Lietuvu, tātad arī naudu no Eiropas kases tai varētu piešķirt daudz lielākā apmērā. Aģentūra UNIAN ziņo, ka Lietuvas sagatavotais "Maršala plāns" Ukrainai paredzēts laika periodam līdz 10 gadiem un paredz vismaz 5 miljardus eiro tiešo investīciju, kas nodrošinās ekonomisko izaugsmi 6-8% apjomā. Tātad kādus nožēlojamus 5-10% no tādas summas varēs ar tīru sirdsapziņu paprasīt par starpniecību "Maršala plāna" īstenošanā – Lietuvas politiķi ierosina to iekļaut ES budžetā jau 2020.-2027. gg. periodā.
Tiesa, lietuviešu entuziasti, aizrāvušies ar Ukrainas, nevis paši savas ekonomikas glābšanu, nez kāpēc spītīgi nepievērš uzmanību signāliem no Berlīnes un Parīzes par "divu ātrumu Eiropu" un par to, ka nu jau Ukrainai tiek piešķirti nevis miljardiem eiro, bet gan nieka 90 miljoni, kuru, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, Kijevai knapi pietiek papīram, uz kā drukāt jaunos korupcijas apkarošanas likumus.
Ļoti izteiksmīgs pasaules elites acīs bija Ukrainas prezidenta Petro Porošenko pazemojums no Saūda Arābijas karaļa Selmāna bin Abdulazīza Āl Saūda puses, kurš preses konferencē pēc Porošenko vizītes Persijas līča krastos nosauca summu, ko arābi plāno investēt Ukrainas ekonomikā – veselus… 4 miljonus eiro.
Tātad nav grūti pareģot, kāds būs Lietuvas izstrādātā "Maršala plāna" liktenis. To, protams, pieņems Eiropas Komisija, kaut vai tālab, lai saglabātu imidžu. Taču iekļaus sīkas korekcijas – izstrīpos pāris nulles no piešķiramajām summām.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
