RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Eiropas dienvidos izvietotie bēgļi atsakās braukt uz Latviju, savukārt tie, kuri jau ir ieradušies Latvijā, cenšas aizbraukt uz citām Eiropas valstīm, teikts IeM ziņojumā valsts valdībai, vēsta Mixnews.lv.
2016. un 2017. gadā Latvijā tika pārvietoti lielākoties bēgļi no Sīrijas un Eritrejas. Taču izveidojusies tendence, ka pēc bēgļa statusa vai alternatīvā statusa iegūšanas un personību apliecinošo dokumentu noformēšanas pārvietotās personas pamet Latviju.
IeM ziņojumā tāpat ir atzīmētas problēmas, saistītas ar bēgļu pārvietošanu un viņu integrāciju Latvijā. Piemēram tiek runāts, ka sadarbības problēmas ar vietējām varas iestādēm apgrūtina migrantu pārvietošanu uz Latviju.
2016. gadā patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna izpildei tika iztērēti 5,622 miljoni eiro, 2017. gadā šiem mērķiem paredzēti 4,881 miljons eiro, 2018. gadā plānots piešķirt 1,439 miljonus eiro un 2019. gadā – 1,285 miljonus eiro.
Divdesmit sestajā septembrī formāli beidzās pirmās 160 tūkstošu nelegālo migrantu no Itālijas un Grieķijas izmitināšanas programmas termiņš pēc kvotu principa starp ES valstīm. Divu gadu laikā Briselei izdevies izmitināt vien 29 tūkstošus migrantu, tas ir mazāk par 20% no kopējā bēgļu skaita, kurus paredzēts izmitināt. Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros uzņēma 380 cilvēkus. Baltijas valsts kvota sastāda 531 bēglis.
Divdesmit septītajā septembrī Eiropas Komisija piedāvāja jaunu sadalīšanas shēmu Eiropas Savienības valstīs ne mazāk kā 50 tūkstošiem bēgļu no Turcijas, Jordānijas, Libānas, Lībijas, Ēģiptes, Nigērijas, Sudānas, Čadas un Etiopijas divu gadu laikā.
Izmitināšanas pasākumiem Eiropas Komisija piešķirs 500 miljonus eiro. Taču virkne ES valstu, tostarp Latvija, neatbalstīja šo piedāvājumu. Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu-Klodu Junkeru oktobra vidū paziņoja, ka Baltijas valsts nevar pieņemt papildus bēgļu skaitu.
Absolūtais vairākums bēgļu, kuri ierodas Latvijā, galu galā pamet valsti un pārvācas uz turīgākām ES valstīm. To vidū, kuri tomēr palikuši, tikai daži atraduši darbu un nodrošināja sev stabilus ienākumus. Vairums bēgļu, kuri ieradās Latvijā, nespēja iemācīties valsts valodu pat minimālā līmenī.
