RĪGA, 2. novembris — Sputnik. Pērn "pelēko" algu daļa Latvijā komerciālajā sektorā sasniedza 21,6% un salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājusies par 1,1% procentpunktu, vakar preses konferencē pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Natālija Filipoviča.
Portāls rus.lsm.lv vēsta, ka pērn aploksnēs izmaksāto algu daļa mikrozuņēmumu nodokļu režīmā sastādīja 28% — par 3,2 procentpunktiem mazāk nekā 2015. gadā.
Kopumā 2016. gadā kopējā nodokļu nomaksas režīmā "aploksnēs" tika izmaksāti aptuveni 940 miljoni eiro, mikrouzņēmumu nodokļa režīmā — aptuveni 17 milj. eiro. Šai summai jāpievieno arī nedeklarētās sociālās iemaksas aptuveni 438 milj. eiro apmērā un nedeklarētais iedzīvotāju ienākumu nodoklis 223 milj. eiro apmērā, viņa paskaidroja.
Algas aploksnēs Latvijā saņem aptuveni 200 tūkstoši cilvēku. Parasti tādējādi tiek izmaksāti 20-50% ienākumu, vidēji — 30%.
Visbiežāk pelēkās algas tiek izmaksātas nozarēs, kas maksā nodokļus kopējā režīmā, tirdzniecībā un celtniecībā, bet starp nozarēm, kas strādā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā — programmēšanas nozarē.
VID rīcībā esošie dati liecina, ka 2015. gadā algas aploksnēs visbiežāk saņēma uzņēmumu valdes locekļi (vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku), mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji (gandrīz 17 tūkstoši), kravas automašīnu vadītāji (14 tūkstoši) valdes priekšsēdētāji (aptuveni 8 tūkstoši).
Filipoviča paskaidroja, ka apgalvojums par to, ka visi uzņēmēji cenšas maksāt algas "aploksnēs" ir nepatiess. Kopējā nodokļu nomaksas režīmā pelēko algu risks konstatēts 25% gadījumu, mikrouzņēmuma nodokļa režīmā — 19%. Lielākā pelēko algu riska grupa ir pirmspensijas vecuma darbinieki.
