RĪGA, 1. novembris — Sputnik. Uz Krievijas un rietumu attiecību pasliktināšanās fona ASV un Eiropas eksperti sniedza vairākus Krievijas un NATO hipotētiskā konflikta scenārijus, kurš noteikti sākas Baltijā. Arī Latvija ķērusies pie šīs nodarbes. Publicists Dainis Lemešonoks sniedza savu iespējamā militārā konflikta versiju un izdarīja secinājumu: NATO ir neizdevīgi saglabāt nepilsoņu politiku.
Lemešonoks portālā Pietiek.com rakstā no sākuma kritizē "bezatbildīgos politiķus, žurnālistus un "ekspertus", kuri nomāc gaisotni un biedē ar Krievijas iebrukšanu, un pēc tam arī pats spriež, kādu iemeslu dēļ Krievija varētu uzbrukt Latvijai, un pat piedāvā problēmas risinājuma ceļus. Beigās autors atzīst, ka viņa piedāvātais variants ir tikpat "šizofrēnisks" kā pati iebrukšanas problēma.
Par iemeslu var kļūt tikai nepilsoņi
Pēc publicista domām, par Krievijas iebrukšanas iemeslu Latvijā varētu kļūt tikai nepilsoņi, kuri Baltijas valstī tiek pakļauti diskriminācijai — gan politisko brīvību daļā, gan tiesībās iegūt izglītību dzimtajā valodā un citos aspektos.
Nepilsonības politika kā pieņemamais Krievijas iebrukšanas iemesls ir papildus riska avots un nacionālās drošības jautājums. Hipotētiskā Krievijas gatavība aizstāvēt līdztautiešus Latvijā varētu demotivēt mūsu sabiedrotos, raksta Lemešonoks.
"Poļu vai britu politiķu un žurnālistu vidū atrastos kurnētāji, kuru viedoklis noteikti ietekmētu sabiedrisko domu: kāpēc mūsu kareivji ir jāsūta mirt par Latviju, ja tā pati gadsimta ceturksni tīšām «marinēja» savu Damokla zobenu?" teikts rakstā.
Tādējādi, Latvijas nacionālajās interesēs, cik vien tas iespējams, ir naturalizēt esošos nepilsoņus un novērst jaunu dzimšanu, apgalvo autors.
Naturalizēties nevēlas
Taču "visdziļākā problēmas sakne" autoram šķietama tajā, ka nepilsoņi, pēc viņa domām, jūtas absolūti ērti savā esošajā stāvoklī un nevēlas naturalizēties.
Teorētiski diskriminējošo Latvijas nepilsoņa statusu var izskatīt kā privilēģiju. Piemēram, autotransporta kompānijām, kuras strādā austrumu virzienā, darbinieks ar nepilsoņa pasi ir izdevīgās par pilsoni, kuram nepieciešamas vīzas, norāda autors.
Kā piespiest
Lai "piespiestu nepilsoņus iziet ārpus viņu komforta zonas", valstij, acīmredzami, nāksies pielietot diezgan nežēlīgus pasākumus, turpina Lemešonoks un pat piedāvā variantu: varētu mēģināt sarežģīt situāciju šiem cilvēkiem ar iespēju ceļot.
Latvijas likumi par valsts drošību ļauj neizlaist no valsts cilvēkus, kurus var turēt aizdomās par iespējamo terorisma atbalstīšanu, mēģinājumos apdraudēt Latvijas vai tas kaimiņu mierīgo dzīvi. Ir jāizveido vēl šaurāku pierobežas "sietu", raksta Lemešonoks.
Lai pamatotu aizliegumu izbraukt no valsts, specdienesti varētu, piemēram, izvirzīt aizdomas izbraucošajam nepilsonim par vēlēšanos ievest kaut kādas spŗādzienbīstamas shēmas vai nodot izlūkošanas datus.
Šāds — vai līdzīgs — smalks un pieklājīgs policistu mājiens, visticamāk, liks nepilsonim izdarīt sava ērtā stāvokļa pārvērtēšanu, raksta Lemešonoks.
Protams, šis piedāvājums skan diezgan "šizofrēniski", atzīst publicists. Taču tas, pēc viņa domām, ir pietiekami loģisks risinājums vēl vairāk šizofrēniskai problēmai, kā Krievijas iebrukšanas novēršana, par kuru ar tādu entuziasmu stāsta "ganuzēni".
Maskavā vairākkārt paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas pasliktināšanā ar NATO ne Baltijas reģionā, ne arī kur citus. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Krievijas plānos nav uzbrukums kādai no alianses dalībvalstīm, vai arī citām valstīm.
