RĪGA, 28.jūlijs — Sputnik. Latvijas prezidents Raimonds Vējonis gatavs atlaist Saeimu gadījumā, ja vairums parlamenta lēmumu apdraudēs Latvijas drošību un suverenitāti, citē Baltnews.lv valsts vadītāja vārdus žurnāla Ir intervijā.
Kravas ir valsts interesēs
Vējonis paziņoja, ka nevēlas ticēt tam, ka valdība vai parlaments pieņem lēmumus, kuri būtu virzīti pret valsti, atbildot uz jautājumu — vai var būt absolūti drošam, ka cilvēki, kuri pieņem lēmumus lielos ostu projektos, faktiski nepārdos Latvijas neatkarību Krievijai.
"Es domāju, cilvēki, kuri pieņem lēmumus, nekādā gadījumā nepārdos. Tas, ka biznesmeņi tikšanās laikā ar kaut kādiem cilvēkiem, apspriežot sava biznesa attīstības jautājumus, ļoti iespējams, par to runā, neizslēdzu. Lai vai kādi nebūtu cilvēki, līdz šim… teiksim tā, par kaut kādu valsts interešu nodevību nekad nav bijis ne runas, " teica Latvijas prezidents.
Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs un prezidents Edvīns Bērziņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka kravu plūsma no Krievijas šobrīd sastāda 75% no visām kravām, kuras iet tranzītā caur Latviju. Iepriekš aģentūra Reuters paziņoja, ka Krievijas Dzelzceļi noraidīja vairākas prasības kravu pārvešanai uz Latvijas ostām. Neoficiāli šādu viedokli skaidroja ar Latvijas negatīvo attieksmi pret projektu Nord Stream 2. pēcāk ziņas par Krievijas boikota pasludināšanu Latvijas ostām noraidīja, gan Latvijas transporta nozares pārstāvji, gan Krievijas puse.
"Zaļo cilvēciņu" nebūs
Latvijas armija ir gatava ieroču pielietošanai un nogalināt iekarotājus, ja parādīsies šāda nepieciešamība, paziņoja Vējonis, atbildot uz jautājumu par "zaļo cilvēciņu" parādīšanās iespējamību Latvijā. Taču, pēc viņa vārdiem, visticamāk, otru reizi scenāriju ar "zaļajiem cilvēciņiem" Krievija neuzdrošināsies realizēt — drīzāk, viņa izstrādās kādu citu scenāriju.
"Tieši tādēļ arī notiek sadarbība starp Baltijas jūras reģiona nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, jo var būt arī citi scenāriji, un NATO par to domā, " uzsvēra Latvijas valsts vadītājs.
"Zaļo cilvēciņu" jēdzienu sāka izmantot pēc 2014.gada pavasara notikumiem, kad Krievijas speciālās nozīmes spēkvienības maskēšanās formā bez apzīmējošām norādēm nodrošināja visas tautas referenduma drošību Krimā. Pēcāk šīs specvienības sāka dēvēt par "pieklājīgajiem cilvēkiem". Runa ir par GIP speciālās nozīmes, GDS un Krievijas armijas jūras kājnieku militārdienējošajiem.
Latvija, Igaunija un Lietuva iestājās NATO 13 gadus atpakaļ, neskatoties uz kategoriskiem Krievijas iebildumiem, kura to vērtēja kā nedraudzīgi noskaņotu soli, pieņemot kaimiņvalstis ASV vadītajā militārajā blokā. Rietumiem Baltijas valstu teritorija ir pievilcīga tikai kā militārais laukums uz robežas ar Krieviju.
