RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Eiropieši, kuri šobrīd dzīvo Lielbritānijā, var būt mierīgi, pēc Brexit tiks izstrādāts īpašs mehānisms, lai piešķirtu viņiem konkrētu iedzīvotāja statusu, pastāstīja DB intervijā Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.
Pēc vēstnieka sacītā, Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas 22. septembra runa noteica turpmākās attiecības starp Londonu un Briseli pēc 2019. gada 29. marta. Šenons atzīmēja, ka puses apsprieda ES dzīvojošo britu un uz Lielbritānijā dzīvojošo eiropiešu tiesību jautājumu.
Vēstnieks paziņoja, ka cilvēki, kuri ieradīsies Lielbritānijā pēc oficiālas izstāšanās, visticamāk, arī iegūs statusu, taču īpašu, un tas prasa turpmākās sarunas. Šenons atgādināja, ka Terēza Meja piedāvāja divus gadus pārejas periodu pēc 2019. gada marta, kura laikā ir jābūt izveidotai jaunai imigrācijas sistēmai, taču šī perioda laikā cilvēki varēs turpināt braukt dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē jaunas reģistrācijas sistēmas ietvaros.
Situācija ar migrantiem
Šenons komentēja baumas par migrantu deportāciju.
"Katrs gadījums ir individuāls, to nedrīkst izskatīt plašā mērogā. Cilvēki tiek deportēti no valsts sakarā ar nelegālu uzturēšanos, taču viņu skaits ir neliels. Cilvēkiem, kuri atrodas Lielbritānijā legāli, nav jābaidās no deportācijas," — uzsvēra vēstnieks.
Saskaņā ar Latvijas ĀM datiem, Lielbritānijas teritorijā varētu dzīvot apmēram 100 tūkstoši latviešu, tomēr precīzu datu nav.
"Mēs joprojām paliekam atvērta ekonomika, taču, saskaņā ar britu tautas lēmumu Brexit referendumā, turpmāk ir jānosaka, kuru laist mūsu valsts darba tirgū, tā vietā kā tas bija – atvērtas durvis jebkuram ES pilsonim," — teica vēstnieks.
Preču tirdzniecības un naudas attiecības
Šenons atzina, ka tāpat joprojām paliek neskaidrs jautājums par muitas nākotni, nodevām un tirdzniecības attiecībām starp Londonu un Briseli.
Uz DB jautājumu, vai neizmainīsies koksnes eksporta nosacījumi no Latvijas uz Lielbritāniju nākotnē, kas sastāda lielu daļu Rīgas ienākumu, vēstnieks atbildēja, ka Latvija ir ES daļa, tādēļ eksporta jautājums tiek apspriests kopā ar tirdzniecības attiecībām starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību kopumā.
Kas attiecas uz naudu, ko Lielbritānija maksāja ES budžetā, tad šie laiki ir pagājuši, uzsvēra vēstnieks, atzīmējot, ka visi līgumi, kuri noslēgti ar Londonu, tiek ievēroti, tieši tāpat kā visas finansiālās saistības. Turklāt atsevišķi projekti un programmas un to finansējums starp Lielbritāniju un ES turpināsies arī pēc oficiālā Brexit, atzīmēja Kīts Šenons.
