RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Piektdien, 29. septembrī EP samitā Tallinā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers uzstājās ar uzrunu, ko veltīja ES paplašināšanās perspektīvām 2019.-2024. gg. pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēsta Sputnik Igaunija.
Pēc politiķa domām, 2019. gada marta beigās ES veidos 27 valstis. Taču no 2019. līdz 2024. gadam gaidāma vērā ņemama ES paplašināšanās. Iepriekš EK priekšsēdētājs pauda viedokli, ka viņa pilnvaru laikā līdz 2019. gadam ES nepaplašināsies — izmaiņas sāksies tikai pēc viņa aiziešanas no posteņa. Savukārt Lielbritānijai nāksies pamest ES 2019. gada 29. martā — tieši divus gadus pēc Brexit pieteikšanas, par ko briti nobalsoja referendumā 2016. gada 23. jūnijā. Tolaik par izstāšanos no ES nobalsoja 51,9% briti, par valsts turpmāku palikšanu ES sastāvā — 48,1% referenduma dalībnieku. Jāpiebilst, ka Skotijā viedoklis atšķīrās — par valsts izstāšanos no ES izteicās tikai 38% referenduma dalībnieku.
Paplašināšanās rindas kārtībā
2017. gada jūnijā eirokomisārs kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās pārrunu jautājumos Johaness Hāns jau informēja, ka ES paplašināšānās uz vienas vai vairāku Balkānu valstu rēķina varētu notikt pēc Eiropas Komisijas sastāva maiņas.
Pie tam pārrunas par iestāšanos ES sāktas ar trim valstīm: Turciju (2005.g.), Melnkalni (2012. g.) un Serbiju (2014.g).
Eiropas Komisija atbalsta arī Šengenas zonas paplašināšanu, kurā iecerēts iekļaut Rumāniju un Bulgāriju. Patlaban Šengenas zonā ir 26 Eiropas valstis.
