RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. NATO iecerējusi izveidot divas jaunas militārās vienības alianses vājo pušu nostiprināšanai potenciāla konflikta apstākļiem ar Krieviju, informē avīze Wall Street Journal. Krievijas Valsts dome paziņoja, ka uz jauno struktūru izveidi Krievija var atbildēt ar pastiprinātu militāro potenciālu rietumu virzienā, vēsta RIA Novosti.
ASV izdevums Wall Street Journal informē, ka jautājums par jauno struktūru izveidi tiks izskatīts novembrī NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē.
Atsaucoties uz sabiedroto valstu amatpersonām, avīze informē, ka viena no iecerētajām vienībām risinās loģistikas jautājumus. Lielāko uzmanību tā pievērsīs cilvēku un materiāltehniskā nodrošinājuma līdzekļu ātrai pārvietošanai. Otrā vienība nodarbosies ar nozīmīgu jūras ceļu aizsardzību Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāna rajonos, piemēram, pret zemūdeņu radītajiem draudiem.
Militārie eksperti informē, ka Krievijas zemūdenes flote aizvien lielākā mērā spēj diskrēti strādāt Arktikā un Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos. Atlantijas jūras maršrutu aizsardzības stratēģiju attīstība kļūst nozīmīgāka, ņemot vērā smagā bruņojuma transportēšanas plānus no ASV uz Eiropu konfliktsituācijai ar Krieviju. Pēc speciālistu domām, Krievijas zemūdens flote varētu apgrūtināt ASV konvoju aizsardzību.
Jaunās amerikāņu drošības centra analītiķi ziņojumā NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam informējuši, ka konflikta gadījumā Krievijas zemūdenes var "pārtraukt alianses mācības, uzbrukt ASV kara transporta kuģim un pārgriezt zemūdens kabeli starp Islandi un Kanādu, apraujot globālo sakaru sistēmu".
Iepriekš Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) laida klajā ziņojumu, kurā bija norādīts, ka NATO "nav iespēju ātri pretoties zemūdens izaicinājumam no Krievijas puses lielākajā daļā Atlantijas okeāna ziemeļu rajonu un Baltijas jūrā". Atskaitē izskanējis ieteikums izmantot mūsdienu zemūdenes un modernās tehnoloģijas jūras telpas novērošanai.
Ar ko var atbildēt Krievija
Ja NATO pieņems lēmumu par jauno militāro struktūru izveidi, Maskava būs spiesta reaģēt, pastiprinot militāro potenciālu rietumu virzienā, informēja Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Švitkins.
"Visiem ir skaidrs, ka Krievija neizrāda agresiju ne pret vienu valsti… Krievijai ir spēcīgākā armija pasaulē, taču pie tam mēs neierosinām kaut kādu papildu grupējumu izveidi rietumu vai jebkurā citā virzienā," – atgādināja Švitkins.
"Ja kaut kas tamlīdzīgs patiešām notiks, mēs neapšaubāmi reaģēsim, pastiprinot savu militāro potenciālu rietumu virzienā," – piezīmēja deputāts.
Maskava vairākkārt ir informējusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO, un uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka NATO ļoti labi ir informēta par to, ka Maskava neplāno nekādus uzbrukumus, taču aizbildinās ar šo ieganstu, lai izvietotu tehniku un bataljonus Krievijas robežu tuvumā.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš informēja, ka ASV militārās klātbūtnes paplašināšanos Eiropā pie Krievijas robežām valsts uzskata par apdraudējumu un vērtē to negatīvi.
